Iekšlietu ministrija ir pārliecināta, ka šādus viltotus paziņojumus nesūta vientuļi hakeri, bet gan organizētas noziedzīgas grupas, kas apzināti vāc datus par automašīnu īpašniekiem no atvērtiem avotiem, kā arī tām ir resursi, lai izveidotu viltotas tīmekļa vietnes, inficētu tās ar vīrusiem un izdomātu shēmas, kā izvairīties no likumsargiem.
Kā nekļūt par krāpnieku objektu: aizsardzības metodes
Pamata ieteikums izklausās vienkāršs: nekad nesekojiet saitēm no aizdomīgiem ziņojumiem. Tomēr, kā noteikt, ka vēstule vai īsziņa ir no krāpniekiem, nevis no bankas? Šeit ir daži norādījumi.
Vienu dienu izdomāju izņemt naudu no bankomāta, tomēr beigu beigās šis ”rīks” savāca visu manu naudu
Apskatīsim, kas nosūtīja vēstuli. Ja iepriekš saņēmāt paziņojumu par sodiem un jaunā vēstule ir no kādas “vadītāju kontroles nodaļas”, tad to nevajadzētu atvērt. Pievērsiet uzmanību jauniem ziņojumu saņemšanas avotiem. Iepriekš paziņojumi par sodiem tika sūtīti pa pastu vai “Gosuslugi” lietotnē, bet tagad redzat ziņojumu WhatsApp vai Telegram? Esiet modri.
Pārbaudiet, kas rakstīja vēstuli. Apskatiet adresi laukā “Atbildēt – Kam”. Vai pēdējā laikā esat pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus? Autovadītāji bieži zina, ka ir pārsniedzis atļauto ātrumu vai braucis cauri krustojumam pie sarkanās gaismas (lai gan šī metode ne vienmēr darbojas).
Vai kāds jūs steidzina? Oficiālās ziņas par ceļu sodiem nekad nesatur nekādus draudus un nemēģina iebiedēt. Tās nesatur tādus ziņojumus kā “Samaksājiet sodu 12 stundu laikā, pretējā gadījumā jums tiks liegta izbraukšana no valsts” vai “Samaksājiet steidzami, pretējā gadījumā automašīna tiks noņemta no reģistra”.
Visās bankās pieslēdziet divfaktoru autentifikāciju. Šajā gadījumā, pat ja krāpnieki uzzinās jūsu pamata paroli pieteikšanās bankas lietotnē, viņi joprojām nevarēs pārskaitīt naudu bez papildu apstiprinājuma paroles (tās pašas, kuru nevar pateikt nevienam vai ievadīt lapās, izņemot banku lietotnes).
