Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji katru mēnesi maksā uzkrājuma fondā, cerot, ka šī nauda tiks izmantota jumta remontam vai kāpņu telpas atsvaidzināšanai.
Tomēr dzīvē nereti gadās situācijas, kad sakrātie tūkstoši vienkārši pazūd vai apsaimniekotājs tos iztērē savām vajadzībām. Reizēm iedzīvotāji par to uzzina tikai tad, kad pakalpojumu sniedzēji sāk draudēt ar ūdens vai apkures atslēgšanu parādu dēļ. Lai nepaliktu pie sasistas siles, katram dzīvokļa īpašniekam ir svarīgi saprast, kā kontrolēt savu naudu un kādi signāli liecina par briesmām, ziņo LTV raidījums 4. studija.
Kad mājas uzkrājums vienā dienā vienkārši izgaist
Asociācijā “Mājoklis” pēdējā laikā arvien biežāk vēršas izmisuši iedzīvotāji, kuru nauda ir tikusi izlietota prettiesiski vai vienkārši nav atdota. Visbiežāk šī rūgtā patiesība nāk gaismā brīdī, kad māja nolemj mainīt apsaimniekotāju. Kamēr notiek pārejas process, cilvēki attopas, ka gadiem krātais fonds, kurā vajadzētu būt desmitiem tūkstošu eiro, realitātē ir tukšs.
Līdzīgā situācijā nonāca kāda neliela Rīgas nama iedzīvotāji, kuri uzticējās jaunam, nelielam apsaimniekotājam. Viņiem solīja individuālu pieeju un fantastisku sadarbību. Iedzīvotāji pat piekrita palielināt ikmēneša iemaksas, lai ātrāk sakrātu remontiem. Rezultātā divu gadu laikā pazuda ne tikai mantotie 26 tūkstoši eiro, bet arī iedzīvotāju no jauna sakrātie 30 tūkstoši. Kad cilvēki sāka uzdot jautājumus, pārvaldnieks vienkārši pārtrauca komunikāciju. Tagad lietu skata policija un tiesa, taču cerības atgūt visu summu ir pavisam niecīgas.
Kāpēc Eiropā iedzīvotāji jūtas drošāk
Eksperti norāda, ka Latvijā dzīvokļu īpašnieki šobrīd ir vājākajā pozīcijā un valstij būtu jārīkojas, lai viņus pasargātu. Viens no risinājumiem, kas veiksmīgi strādā gandrīz visā Eiropas Savienībā, ir obligātā pārvaldnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Ja apsaimniekotājs bankrotētu vai iztērētu mājas naudu svešiem mērķiem, iedzīvotājiem nebūtu gadiem jātiesājas. Tā vietā viņi dotos pie apdrošinātāja, kurš zaudētos līdzekļus vienkārši atdotu.
Šāda sistēma padarītu procesu daudz ātrāku un vieglāku. Šobrīd, ja nauda ir pazudusi, iedzīvotājiem jālūdz prokuratūrai uzsākt kriminālprocesu par piesavināšanos, kas var vilkties gadiem un bieži vien nebeidzas ar naudas atgūšanu. Apdrošināšana būtu kā drošības spilvens, kas garantētu, ka iedzīvotāju tēriņi komunālajiem pakalpojumiem un remontiem neaiziet “melnajā caurumā”.
“Sarkanie karodziņi” apsaimniekotāja rēķinos
Lai nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, iedzīvotājiem pašiem ir jākļūst par modriem savas mantas sargiem. Pirmais trauksmes signāls ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokli jeb PVN. Ja savā rēķinā redzat, ka pozīcijai “uzkrājums” tiek pievienots PVN, tas ir skaidrs mājiens, ka nauda nonāk pārvaldnieka apgrozāmajos līdzekļos, nevis stāv atsevišķā fondā. Šādā gadījumā ir nekavējoties jautā, kur tieši šī nauda glabājas.
Otrs svarīgs punkts ir komunikācija un informācijas pieejamība. Ja pārvaldnieks izvairās sniegt atskaites vai tās ir neskaidras, tas liecina par problēmām. Pirms izvēlēties jaunu apsaimniekotāju, eksperti iesaka nepažēlot dažus eiro un nopirkt uzņēmuma finanšu pārskatus par pēdējiem gadiem. Tur var redzēt, vai uzņēmumam nav nodokļu parādu vai citu finansiālu grūtību. Tāpat ir vērts sazināties ar citām mājam, ko šis uzņēmums apsaimnieko, lai dzirdētu reālas atsauksmes par sadarbību.
Jauna iespēja: savs mājas bankas konts
No šī gada 1. janvāra likumdošana piedāvā lielisku veidu, kā pilnībā kontrolēt savu naudu. Mājas kopība, pat nedibinot biedrību, var atvērt savu bankas kontu. Tas nozīmē, ka mājas uzkrājumi glabājas nevis pie pārvaldnieka, bet gan šajā kontā. Pārvaldnieks naudu saņem tikai pēc pieprasījuma konkrētiem darbiem. Tādā veidā iedzīvotāji jebkurā brīdī var redzēt, kas notiek ar viņu līdzekļiem un vai tie netiek tērēti svešiem parādiem.
Tāpat katram dzīvokļa īpašniekam būtu regulāri jāieskatās Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), kur atrodas “mājas lieta”. Tur jābūt pieejamām visām atskaitēm un lēmumiem. Lielie un uzticamie pārvaldnieki parasti savu klientu naudu glabā vai nu Valsts kasē, vai drošākajās komercbankās, turot katras mājas līdzekļus pilnīgi nodalīti no uzņēmuma pamatbudžeta. Ja jūsu pārvaldnieks to nedara, ir vērts nopietni apsvērt sadarbības turpināšanu. Galvenais ir būt prasīgiem klientiem, jo runa ir par jūsu personīgo īpašumu un drošību.
