Manā dzīvē ir bijuši brīži, kad pēkšņi un bez redzama iemesla sāk streikot kājas. It kā nekas smags nav darīts, bet parādās dīvains smagums vai pat neveiklas traumas līdzenā vietā.
Esmu pamanījusi, ka mūsu ķermenis bieži vien runā ar mums daudz skaidrāk nekā mēs gribam atzīt. Tas it kā signalizē, ka iekšēji kaut kas nav kārtībā – varbūt mēs par daudz turamies pie vecām pārestībām vai, tieši otrādi, tik ļoti baidāmies no rītdienas, ka burtiski nespējam spert soli uz priekšu.
Ķermenis kā mūsu iekšējās pasaules atspulgs
Mūsu fiziskais ķermenis ir kā skolotājs. Caur sāpēm vai diskomfortu tas mēģina pateikt, ka kāda mūsu iekšējā pārliecība mums kaitē. Interesanti, ka ķermenis nedzīvo pagātnē vai nākotnē tā, kā to dara mūsu prāts. Tas vienmēr ir šeit un tagad. Kamēr mēs ar domām klejojam apkārt, ķermenis reaģē uz katru mūsu emociju un sajūtu šajā pašā mirklī.
Katrai kājai šajā ziņā ir sava nozīme. Kreisā kāja ir cieši saistīta ar mūsu pagātni, uzkrāto pieredzi un atmiņām. Turpretim labā kāja simbolizē kustību uz priekšu, mūsu pašrealizāciju un to, cik droši mēs jūtamies par savu nākotni un izvēlēto ceļu.
Kreisā kāja un pagātnes nasta
Ja parādās problēmas ar kreiso kāju – vai tās būtu sasprindzinājums vai kas cits–, tas var liecināt, ka esam “iestrēguši” pagātnē. Tas ir kā neatrisināts uzdevums, kas sūta signālus uz tagadni. Iespējams, kāda pieredze nav līdz galam pieņemta vai izdzīvota, un tagad tā atņem enerģiju.
Kreisā puse tradicionāli tiek uzskatīta par sievišķo, un tā ir atbildīga par spēju pieņemt. Šeit svarīgākais vārds ir “pieņemšana”. Tas nozīmē pieņemt savas vecās kļūdas, savu vājumu un savu vēsturi tādu, kāda tā ir, bez mēģinājumiem to pārrakstīt vai attaisnoties. Ja mēs nespējam pieņemt savu pagātni, mums nav stabilas pamatnes, uz kuras stāvēt.
Kad mēs beidzot “atlaižam” pagātnes smagumu, kreisā kāja pārstāj mūs vilkt atpakaļ. Tā kļūst par drošu atbalstu un enerģijas avotu, ļaujot mugurai iztaisnoties un gaitai kļūt vieglākai.
Lasi vēl: Sēklu mērcēšana alvejas sulā: dabisks sākums spēcīgiem un veselīgiem stādiem
Labā kāja un bailes no nezināmā
Labā kāja ir mūsu impulss rīkoties. Tā atbild par to, kā mēs redzam sevi pasaulē: kas es esmu, kurp eju un vai atļauju sev būt man pašam. Ja labā kāja kļūst smaga vai traumēta, bieži vien pie vainas ir bailes un nedrošība par nākotni.
Daudzi no mums kopš bērnības ir mācīti “būt kā visiem”, neizcelties un neriskēt. Tāpēc, kad iekšēji jūtam vajadzību iet savu unikālo ceļu, uznāk bailes. Šīs bailes rada vēlmi visu kontrolēt. Bet kontrole ir tikai mēģinājums radīt drošības ilūziju. Kad mēs baidāmies spert soli nezināmajā, ķermenis burtiski ieslēdz “bremzes” – parādās sasprindzinājums pēdās, problēmas ar ceļgalu locītavām vai gūžām.
Nākotne ir tikai iespēju kopums. Ja mūsu galvenais iekšējais signāls ir bailes, mēs izvēlamies nevis savu īsto ceļu, bet gan pašu “drošāko” un garlaicīgāko scenāriju. Labā kāja atbild par pirmo soli, par drosmi riskēt un uzticēties savai sirdsbalsij.
Ceļš uz vieglu gaitu
Lai labāk saprastu sevi un savu virzību dzīvē, ir vērts sev godīgi pajautāt: “Kas vada manu kustību uz priekšu? Vai tās ir bailes un kontrole, vai tomēr sirds un prieks?”
Kājas nav tikai muskuļi un kauli. To vieglums ir cieši saistīti ar to, cik ļoti mēs atļaujam sev dzīvot savu, nevis citu iedomāto dzīvi. Kad mēs sakārtojam savas attiecības ar pagātni un pārstājam baidīties no rītdienas, ķermenis uz to reaģē ar stabilitāti un brīvību katrā solī.
Lasi vēl: Drēbes nebija tik baltas pat pirkšanas dienā: lūk, kas jāpieber veļas mašīnā pirms mazgāšanas
Vai esat kādreiz pamanījuši, kā mainās jūsu gaita, kad esat pieņēmuši kādu svarīgu lēmumu vai beidzot atlaiduši senas mieles? Padalieties ar savu pieredzi komentāros!
