Rezultāti parādījuši, ka jauniešu vajadzība regulāri atrasties sociālajos tīklos, lika tiem justies nogurušiem, izsmeltiem un bailīgiem, jo viņi centās atrasties informācijas kursā visu diennakti.
Viena no zinātniekiem, Dr. Hetere Klelanda Vudsa, aprakstīja, ka nobriešanas periods var būt īpašas ievainojamības periods. Viņa pastāstīja: “Pierādījumi atklāj arvien acīmredzamāku saistību starp sociālo mēdiju izmantošanu un labklājību – it īpaši jauniešu vecumā, bet iemesli tam vēl ir neskaidri.”
Hollija Skota, kas arī darbojās pētījuma norisē, apgalvo, ka tie jaunieši, kas internetā iegāja arī naktī bija īpaši ietekmēti: “Tas nozīmē, ka mums jāpadomā par to kā mūsu bērni izmanto sociālos mēdijus, attiecīgi, jāzina, kad tie tos pārstāj lietot, dodoties pie miera.”
Veikts arī kāds cits pētījums, kura ietvaros aptaujāti 1000 pusaudži, pētījums atklāj, ka 88% no 12-18 gadus veciem jauniešiem pēdējo 12 mēnešu laikā piedzīvojuši stresu. Vispopulārākās stresa situācijas bija: pievilcīga izskatīšanās sociālajos tīklos, būšana populāram skolā, drauga/draudzenes atrašana.
Divās trešdaļās stresa gadījumu, veidojās tādi simptomi kā bezmiegs, ēšanas traucējumi un pat depresija, īpaši izplatīti šie simptomi bija 15 gadus vecu jauniešu un meiteņu vidū.
Pat viens no pieciem 12 gadus veciem jauniešiem atzina, ka pārdzīvo par nākotnes plāniem. Lielais spiediens, ko mūsdienās piedzīvo jaunieši, tiek vērtēts pārāk zemu, it īpaši jauna akadēmiskā gada sākumā. Sociālie mēdiji ir jauniešu ikdienā ieviesuši jaunus sarežģījumus.
Džeinija Daunšīra lūdz vecākus apzināti bērniem neuzkraut vēl kādu stresa devu, sakot: “Problēmas risināšana mierīgā ceļā, ar mērķi šo sarunu padarīt par diskusiju, palīdzēs jauniešiem tikt galā ar savam pārdomām un spēles nozīmīgu lomu viņu spējā pieņemt lēmumus turpmāk.”
Avots: independent.co.uk
