20 gadus vecajai studentei Annai Mūrai bija skaisti, biezi, blondi mati, kurus viņa sauca par savu prieku un lepnumu, taču, tuvojoties eksāmenu laikam Bornmutas Universitātē un parādoties stresam, viņas mati sāka izkrist. Tas viss sākās martā. Kādu reizi, esot dušā un mazgājot savus matus, ieliekot matos šampūnu un sākot to ieziepēt, viņas roka pēkšņi bija pilna ar matiem. Tā tas notika katru reizi, kad viņa mazgāja matus, un pēc 8 nedēļām viņa bija zaudējusi 70% no saviem matiem.
No sākuma viņa pieņēma, ka tas tā notiek, jo viņa pārāk bieži lieto matu taisnotāju, tāpēc nevienam neko neteica, bet mati turpināja krist ārā. Pēc divām nedēļām apkārtēji sāka pamanīt, ka uz savām drēbēm atrod Annas matus. Pēc eksāmeniem, viņa beidzot apmeklēja ārstu un atklājās, ka viņai ir plikpaurība, kas ir autoimūna slimība, kad uz ādas vai galvas parādās balti plankumi. Ārsts kā iemeslu minēja stresu, kurā Ketija-Anna bijusi pēdējo mēnešu laikā, un ka, ja nekas nemainīsies, viņa zaudēs visus matus.
Es izskatījos, kā vecs opis ar saķemmētiem pāris matiem 20 gadu vecumā. Es ļoti daudz raudāju, pārstāju kontaktēties ar draugiem un apmeklēt lekcijas, jo es nevēlējos, lai kāds par to zina. Agrāk man bija biezi, skaisti mati, un visi vienmēr izteica komplimentus par tiem, es biju ļoti lepna.
Kad uz viņas galvas parādījās jau lieli pleķi, viņa devās pie savas frizieres, lai tā matus nogrieztu tā, ka tos varētu saķemmēt un ieveidot, paslēpjot pliko galvas ādu. Ar jauno frizūru viņa bija gatava atgriezties universitāte, jo pleķi tika apslēpti. Bet tāpat viņas matu izkrišana turpinājās arī pēc eksāmeniem.
Tad viņa nolēma tos noskūt, taču pirms tam nogriezt garākās šķipsnas un paturēt kā piemiņu. Viņas tēvs palīdzēja viņai noskūt matus.
Ieraugot sevi pirmo reizi ar noskūtiem matiem, es biju šokēta, bet atvieglota par to, ka mana galva nebija dīvainā formā. Dodoties uz universitāti, es pa ceļam raudāju, jo man bija kauns par to, kā es izskatījos. Mani draugi mani atbalsta, bet joprojām skumstu pēc matiem.
Pašlaik viņa cer tikt pie dabīgo matu parūkas, līdzīgi kā dara vēža slimnieki, viņa izveidoja saiti, kurā varēja ziedot, lai šis viņas mērķis piepildītos ātrāk. Mērķis bija ziedojumos saņemt 500 angļu mārciņas, cilvēki kopā saziedoja 535. Visticamāk drīzumā Ketija-Anna saņems savu parūku un varēs justies atkal skaista, lai gan jāatzīst, arī bez matiem viņa izskatās ļoti pievilcīga!