“Pirms vairākiem gadiem es liku gulēt savas draudzenes meitu. Viņai tajā laikā bija apmēram 3 gadi un viņa spītējās pretī, jo nevēlējās doties pie miera. Viņa jautāja, kādēļ viņai ir jāiet gulēt, uz ko es atbildēju, ka ir vēls un mazām meitenēm ir laiks doties gulēt. Pēc tam viņa ar pirkstu norādīja uz tukšumu istabā un teica: “Un kādēļ viņa var neiet gulēt?”.”
“Pirms diviem gadiem es skatījos savas pamatskolas foto albumu kopā ar 5 gadus veco māsīcu – kad mēs bijām pie lapas, kur bija redzama mani otrās klases klasesbiedri, viņa norādīja uz vienu puisi un tieca: “Viņš izskatās gluži kā Nikolass!”. Kad es pajautāju, kas ir Nikolass, viņa mierīgi pateica: “Puisis manā skapī” un turpināja skatīties bildes. Es gandrīz nomiru.”
“Mazi bērni vienkārši zina lietas. Mana 4 gadus vecā māsas meita nepārtraukti runā par savu “vecāko māsu”, kā arī ļoti bieži pati ar viņu sarunājas. Viņa ir vienīgais bērns ģimenē, un viņai nav ne jausmas, ka viņas mamma iepriekš bija bijusi stāvoklī, bet pazaudēja bērniņu. Dažkārt tas mani pat ļoti biedē.”
Lasi vēl: Lielveikala saldētavā atrod mirušu vīrieti; Šausmu filmas cienīgs stāsts
“Es gāju uz tualeti, kas atradās otrajā stāvā savas tantes mājās – mana māsīca Eiprila sēdēja uz trepēm. Viņai bija četri gadi. Kamēr Eiprila sēdēja uz trepēm, viņa rādīja ļoti dīvainas sejas. Jautāju, ko viņa dara, uz ko viņa atbildēja, ka “es attēloju sievieti ar bizēm”. Es paskatījos apkārt, un tur neviena nebija. Es viņai pajautāju, kur ir šī sieviete – Eiprila norādīja uz priekšu, tādēļ jautāju, ko šī sieviete dara, uz ko Eiprila atbildēja, ka viņa taisot smieklīgas sejas. Es pasmaidīju un turpināju iet augšā pa trepēm, bet tad Eiprila pateica ko tādu, kas mani apstādināja. “Viņas bizes ir viņai ap kaklu.” Es liku viņai atkārtot – “Sieviete karājas savās bizēs un taisa smieklīgas sejas.”. Un tad Eiprila atdarināja šīs sejas izteiksmes, kas ir tieši tādas, kā cilvēks izskatās tad, kad smok un cenšas tverties pēc gaisa.”
“Es pieskatīju 5 gadus vecu puiku Džeku, kurš man teica, ka vīrietis vārdā Džeikobs, kurš ir ģērbies kā mežstrādnieks, sēž man blakus uz dīvāna. Viņš noteikti redzēja šoku manā sejā pēc šī teikuma, uz ko viņš atbildēja: “Neuztraucies, viņam nav roku.”
“Liekot viņu gulēt un ievīstot segā, viņš teica: “Tu zini, es nekad nevienu neesmu nogalinājis. Viņiem nevajadzēja atņemt manu roku. Bet visa zeme bija klāta ar asinīm.” Mana teorija: reikarnējies Pirmā Pasaules kara karavīrs.”
“Es ļoti cieši apskāvu savu 3 gadus veco māsas dēlu, un viņš ļoti nopietnā balsī teica: “Es apsolu, ka nekad nekošļāšu tavus kaulus. Es apsolu.”
Avots: viralnova.com