— Sievietes, kāpēc jūs uzbrūkat? Vīrietis pateica godīgi, lai arī par “skaļi”. Mūsu sabiedrībā, patīk tas vai ne, jaunāks vīrietis blakus vecākai sievietei — tā ir “statusa lieta”.
— Viņa saņem līdzās jaunību un enerģiju, bet ko saņem viņš? Viņš tērē savu laiku, ko varētu pavadīt ar vienaudzi. Tā kā iniciatore bija viņa, loģiski, ka viņa uzņemas lielāku daļu izdevumu. Tas nav alfonsisms — tās ir nerakstītas spēles noteikumi.
Nometne “Nav runa par naudu, bet par attieksmi”
— Alīna, problēma nav 1600 un ne tajā, kurš cik maksā. Problēma ir viņa attieksmē pret jums. Viņš tieši pateica, ka viņa klātbūtne jūsu dzīvē ir pakalpojums, par kuru jums jāsamaksā.
— Viņš jūs neredz kā mīļoto sievieti — viņš redz resursu. Jums jādomā nevis par ceļojumu, bet par to, vai vēlaties būt ar cilvēku, kurš jūs tā vērtē. Parunājiet ar viņu vēlreiz bez emocijām un pajautājiet tieši, vai viņš uzskata jūsu attiecības par tirgus darījumu. Un no viņa atbildes izlemiet, ko darīt tālāk.
Pēdējā saruna un rūgtā atklāsme
Alīna izlasīja simtiem komentāru. Trešās nometnes padomi šķita visracionālākie. Viņa nolēma dot viņam un sev pēdējo iespēju visu izrunāt. Viņa piezvanīja Romānam un piedāvāja satikties, lai mierīgi visu noskaidrotu.
Viņš atbrauca. Viņa uzvārīja kafiju un, cenšoties saglabāt mieru, sāka sarunu. Viņa pajautāja, vai viņš tiešām uzskata, ka viņai jāmaksā “piemaksa” par vecumu, un vai viņš redz viņu attiecībās kaut ko vairāk par abpusēju labumu.
Romāna atbilde bija banāla un izdzēsa pēdējo cerību…
Kā 78 gadus veca tantiņa apmaldījās mežā, Jēkabpils pusē, bet suns viņu izglāba
— Alīn, bez aizvainojuma, — viņš teica mierīgi. — Mēs taču esam pieauguši cilvēki. Jā, es uzskatu, ka tas ir normāli. Tas vienkārši ir attiecību tirgus, ja vēlies tā to saukt. Tu iegūsti līdzās jaunu, aktīvu, interesantu vīrieti. Un labu laiku, teiksim tā.
— Kas tevi vēl tā lutinās? Tavi vienaudži? Nesmejies. Es no tevis saņemu rūpes, komfortu un, teiksim tā, nelielu finansiālu bonusu. Viss godīgi. Tu esi gudra sieviete, tev to vajadzētu saprast. Es neprasu daudz, tikai taisnīgu ieguldījumu sadali. Man pat neērti, ka nācās to apspriest. Es jau sen gaidīju, kad tu pati piedāvāsi kaut kur aizbraukt par savu naudu.
Un tajā brīdī Alīna visu saprata. Tas nebija emociju uzplūdu brīdis. Tā bija auksta, klusa apjausma — viņas priekšā sēdēja nevis mīļotais vīrietis, bet aprēķinātājs, kas tikko bija noformulējis darījuma noteikumus. Viņa vairs neko nerakstīja forumā. Tikai pēc nedēļas atstāja pēdējo, kodolīgu ziņu:
“Meitenes, paldies visām par atbalstu un viedokļiem. Es vēlreiz parunāju ar Romānu. Viņš apstiprināja, ka redz mūsu attiecības kā abpusēji izdevīgu projektu, kur mana ‘piemaksa’ par viņa jaunību ir norma. Es ar viņu vairs nekontaktējos. Te nav runa par naudu. Runa ir par to, ka mani pirmo reizi dzīvē izrakstīja rēķinu. Tas bija traki. Viņš nemeklēja mīlestību. Viņš meklēja izdevīgu darījumu.
Vīra kabatā atradu čeku un sāku to pētīt, tomēr vēlāk gribēju, lai labāk nebūtu to atradusi
Es labāk būšu viena nekā attiecībās, kur mans galvenais pluss ir maksātspēja, bet galvenais mīnuss, par kuru jāmaksā, — mans vecums. Es netaisos pirkt sev atbalstu.”
Ko jūs domājat? Vai tiešām sievietes vecums uzliek papildu finansiālus pienākumus attiecībās ar jaunāku vīrieti — vai tas ir tīrā manipulācija un patērnieciskums?
