2018. gada pirmajos piecos mēnešos SEB banka privātpersonām patēriņa vajadzībām piešķīrusi 8,2 miljonus eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Aptaujājot iedzīvotājus par viņu aizņemšanās pieredzi, tika noskaidroti pieci latviešiem raksturīgākie aizņemšanās paradumi*.
Aizņemas mājokļa iekārtošanai vai auto iegādei
12% aptaujāto atbildējuši, ka viņiem šobrīd vispār nav saistību. 32% respondentu atzīst, ka viņiem ir aizņēmums līdz 1000 eiro, 10% – aizņēmums no 1000 līdz 2500 eiro un tikpat lielai daļai – aizņēmums no 2500 līdz 5000 eiro. Apmēram 25% aptaujāto atzīst, ka viņi neatceras, cik lielu summu viņi ir aizņēmušies. Pārējiem ir saistības par lielākām summām nekā 5000 eiro.
“Lielākā daļa (70%) no tiem, kas kaut reizi aizņēmušies summu, kas pārsniedz 1000 eiro, izmantojuši iespēju saņemt finansējumu bankā. Visbiežāk patēriņa kredītu izmanto auto iegādei vai remontam, kā arī mājokļa remontam, labiekārtošanai vai sadzīves tehnikas iegādei. Aktīvākie kredītņēmēji ir rīdzinieki ar augstāko izglītību, kuriem neto alga ir virs 600 eiro”, aptaujas rezultātus komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.
Ekonomiski pārdomāts lēmums
50% no tiem, kas izmantoja patēriņa kredītu, atzīst, ka tas ir bijis pārdomāts lēmums un labs risinājums. Turklāt 24% norādījuši, ka viņiem ir svarīgi nopirkt vēlamo preci uzreiz, negaidot, kamēr tiks sakrāta pirkumam nepieciešamā summa. Savukārt 27% respondentu ir pārliecināti, ka patēriņa kredīts ir ātrs un ērts veids, kā aizņemties un iegādāties vēlamo preci vai pakalpojumu.
“Izvēloties, kur aizņemties, svarīgi izvērtēt visus nosacījumus, piemēram, procentu likmi, papildu izdevumus, iespēju atmaksāt aizdevumu pirms termiņa un citus, lai aizdevuma atmaksa nekļūtu par nepaceļamu slogu”, papildina Arnis Škapars.
Vēlas kredītu saņemt ātri un ērti
31% no tiem, kas būtu gatavi ņemt kredītu, labprātāk izvēlētos iespēju pieteikties aizdevumam un parakstīt līgumu attālināti internetbankā, neapmeklējot filiāli. Vēl 41% respondentu atzīmē, ka viņiem ir pieņemama gan attālināta noformēšana, gan filiāles apmeklējums. Savukārt 28% aptaujāto svarīgi ir izrunāt darījumu klātienē filiālē.
“Ņemot vērā pieprasījumu no klientu puses, pieteikšanās patēriņa kredītam internetbankā šodien ir ikdiena. Pateicoties nesen ieviestajai sistēmai, apmēram 35% pieteikumu patēriņa kredītam saņem atbildi burtiski dažu minūšu laikā. Pārējie pieteikumi prasa papildu izvērtēšanu un klienti parasti saņem atbildi dažu dienu laikā,” dalās Arnis Škapars.
Lielus pirkumus plāno savlaicīgi
Tuvāko 12 mēnešu laikā gandrīz 65% iedzīvotāju plāno lielus pirkumus. Lielākā daļa plāno mājokļa remontu vai labiekārtošanu, apmēram 15% plāno tuvākā laikā doties ceļojumā, ap 12% noskaņoti iegādāties jauno auto, bet apmēram 10% respondentu plāno citu lielu pirkumu. Attiecībā uz līdzekļiem savu plānu realizēšanai, lielākā daļa tomēr plāno izmantot uzkrāto naudu, nevis ņemt kredītu. Savu naudu lielākoties izmantos tie, kas ieplānojuši doties ceļojumā, savukārt mājokļa iekārtošanai vai mašīnas iegādei biežāk plāno ņemt aizdevumu.
“Latvijas iedzīvotājiem raksturīgi uztvert ar mājokli saistītos pirkumus kā investīciju, līdz ar to šādiem pirkumiem biežāk izmanto aizņēmumu. Savukārt, piemēram, ceļojums netiek uztverts kā materiāls labums vai pirmās nepieciešamības pirkums, kuram būtu jāņem aizdevums”, turpina Arnis Škapars.
Atbildīga pieeja – aizdevumu apvieno ar uzkrājumu
Aptaujas dati rāda, ka apmēram 40% iedzīvotāju tomēr nevēlas uzņemties pat īslaicīgas saistības, paļaujoties tikai uz saviem uzkrājumiem. Šie respondenti atzīmē, ka viņiem aizņēmums ir smags morālais slogs, turklāt viņi uzskata, ka patēriņa kredīts ir dārgs aizņemšanās veids.
“Atbildīga aizņemšanās nozīmē, ka cilvēkiem ir uzkrājums, kas ir “drošības spilvens” negaidītās situācijās, savukārt kredītlīdzekļi tiek izmantoti plānotiem pirkumiem vai pakalpojumiem, ko gribas izmantot uzreiz, negaidot, kad tiks uzkrāta nepieciešamā summa. Turklāt aptaujas rezultāti arī liecina, ka ievērojama daļa iedzīvotāju izvēlas apvienot aizdevumu ar uzkrājumu – daļu no pirkuma summas uzkrāt, bet pārējo aizņemties bankā,” noslēdz Arnis Škapars.