— Viņi ir restorānā. Elizabetes ielā, — Santas atbildēja. — Līg, es nezinu, ko darīt.
— Tā, mierīgi. Nedarīt muļķības. Brauc pie manis, visu apspriedīsim.
— Nē, es nevaru. Man jāzina, kas viņa ir.
— Sant, tas ir nepareizi. Tu taču nezini, kas viņiem tur ir. Varbūt tā ir tikai kolēģe?
— Kolēģe, kas tur viņu aiz rokas un smejas, it kā viņi… — Santa nepabeidza, viņas balss apklusa.
— Labi, tad es braucu pie tevis. Nosauc adresi.
Santa nodiktēja adresi un pārtrauca zvanu. Viņa skatījās uz restorāna ieeju, iedomājoties, kā Andris pasūta vīnu, kā smaida šai sievietei, kā, iespējams, tur viņas roku. Viņas domas juka, bet viens bija skaidrs: viņa nevarēja vienkārši aizbraukt. Viņai bija jāuzzina patiesība.
Pēc pusstundas piebrauca Līga. Viņa noparkojās blakus un, neko nesakot, pārsēdās Santas mašīnā. Draudzene izskatījās apņēmīga, viņas rudie mati bija izspūruši, un acīs dega dzirkstelīte.
— Nu, rādi, kur viņš ir, — Līga teica, pielabojot brilles.
— Restorānā. Viņi ir tur, — Santa pamāja uz stikla durvīm.
— Ejam, — Līga atvēra mašīnas durvis.
— Kur? — Santa apmulsa.
— Uz restorānu. Paskatīsimies, ko viņš tur dara. Tu taču netaisies sēdēt šeit visu nakti?
Santa svārstījās. Iet tur bija bailīgi, bet doma par to, ka viņa tā arī neuzzinās patiesību, bija vēl sliktāka. Viņa pamāja, un viņas ar Līgu izkāpa no mašīnas.
Restorāns bija pilns ar cilvēkiem. Maiga gaisma, glāžu šķindoņa, smiekli — tas viss šķita tik svešs. Santa uzreiz pamanīja Andri. Viņš sēdēja stūrī, iepretim sievietei sarkanajā mētelī. Viņi dzēra vīnu, un Andris izskatījās atslābinājies, it kā tas būtu parasts vakars. Santa sajuta, kā kājas kļūst mīkstas, bet Līga cieši turēja viņas roku.
— Elpo, — draudzene čukstēja. — Mēs tikai pavērosim.
Viņas apsēdās pie galdiņa netālu, pasūtot kafiju, lai nepievērstu uzmanību. Santa nevarēja novērst skatienu no Andra. Viņš pieliecās pie sievietes, kaut ko pateica, un tā atkal iesmējās.
— Andri, — viņas balss izskanēja skaļāk, nekā viņa gaidīja.
Viņš apgriezās, un viņa seja kļuva bāla. Sieviete blakus pārsteigti pacēla uzacis.
— Santa? — Andris acīmredzami nebija gaidījis viņu šeit redzēt. — Ko tu…
Lasi vēl: Sinoptiķi paziņo, ar ko rēķināties tuvākajā laikā: ”Pats grūtākais sāksies no 19.novembra”
Sešām zodiaka zīmēm novembris nesīs pelnītas iespējas un atbalstu par viņu neatlaidību
— Kas tā ir? — Santa pamāja uz sievieti, cenšoties savaldīties.
— Tā ir…Tā ir Ilze. Mana māsa, kura dzīvo Vācijā.
— Kā māsa? Tu teici viņa ir blondīne un neteici, ka viņa brauks uz Latviju, jau 10 gadus šeit nav bijusi.
— Jā, vispār mēs satikāmies divatā un vēlējāmies aprunāties vienatnē. Tu viņu redzēji ļoti sen atpakaļ, viņa mainīja matu krāsu. Grasījāmies vakarā tevi pārsteigt un visi kopā doties pārsteiguma vakariņās pie mammas un tēva. Bet ko tu? Ko tu šeit dari?
— Ak, es.. es tikai nejauši tevi pamanīju un domāju, kas viņa ir. Piedod, Ilze, es tevi nepazinu, jo tu esi ļoti mainījusies!
Vārds pa vārdam un visi kopā apsēdās pie galdiņa un runāja par to cik neveikla šī situācija izvērtās. Ne vienmēr ir tā, kā izskatās.
