Vilis Bukšs jau 44 gadus rūpīgi vēro dabas ritmus un dalās savos novērojumos ar plašāku sabiedrību. Viņš pats atzīst, ka vislielāko atsaucību izjūt no skolēniem – bērni pie viņa droši pienāk un jautā, kāds būs laiks, vai ziemā būs iespējams slēpot un slidot.
Savukārt portālā “tv3.lv Izklaide” publicētās Viļa prognozes vienmēr piesaista ievērojamu lasītāju interesi, tādēļ nolēmām uzaicināt viņu uz sarunu.
Spēja klausīties un strukturēt – būtiska prasme
Vilis ne tikai aizrautīgi stāsta par dabu, bet jau kopš agras bērnības ir trenējis spēju vērot apkārt notiekošo un klausīties. “Tas sākās jau tad, kad bērnībā, rudens vakaros, gaidot Ziemassvētkus un adventi, sēdējām nevis pie elektrības spuldzes, bet petrolejas lampas. Vecmāmiņa stāstīja gan pasakas, gan daudz ko citu. Es dzīvoju viņas stāstītajos tēlos un pasaulēs – no tā arī radās mana interese par dabu. Vēlāk tā jau kļuva dziļāka, sāku vērot likumsakarības un pētīt,” atceras dabas vērotājs.
Pavisam nopietni šai nodarbei Vilis pievērsās pirms vairāk nekā četriem gadu desmitiem – tolaik viņš sāka veidot piezīmes, salīdzināt datus, meklēt līdzības dabas procesos un laikapstākļos. “Es esmu ar visu sirdi un miesu šajā aizraušanās – tā ir mana dzīves daļa, viņš atzīstas.
Pierakstu ceļš no kladēm līdz digitālajai sistēmai
Savas pirmās piezīmes Vilis veicis vēl 1975. gadā, mācoties Smiltenes lauksaimniecības sovhoztehnikumā. Kopš tā laika viņš pierakstījis jau 28 klades dažādos formātos un biezumos. No 2006. gada pieraksti pārgājuši uz digitālu formātu – gan teksta dokumentos, gan fotogrāfijās. Viņš nu var lepoties ar plašu vizuālo materiālu kolekciju.
Nu jau 16 gadus esmu vācis fotogrāfijas, kas palīdz salīdzināt ne tikai laikapstākļus, bet arī vizuālās pārmaiņas dabā. To ir tūkstošiem, un tās visas ir rūpīgi sakārtotas. Tas ir viens no laikietilpīgākajiem uzdevumiem, bet pateicoties šai sistemātikai, ar vienu klikšķi varu atrast konkrētus datumus un salīdzināt gadus, stāsta Vilis.
Viņš atzīst, ka šī kārtība tiek ievērota pēc katra pārgājiena. “Tas ir aizraujoši – pēc tam vari izdarīt pats savus secinājumus,” viņš smaidot piebilst.
Par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz dabas vērojumiem
Runājot par klimata pārmaiņām, Vilis neskopojas ar pārdomām. Viņš uzsver, ka daba ir nepārtrauktā kustībā un pārmaiņas ir neizbēgamas – “laiks ir kā upe, kas plūst un mainās.” Viņš piebilst, ka pat ilgstoši veikti novērojumi vēl nav pietiekami ilgi, lai izdarītu kategoriskus secinājumus. Cilvēka darbība noteikti ienes savas korekcijas, bet daudz kas vēl nav zināms.
Senās hronikas vēsta, ka zemenes ziedējušas jau martā, ogas ienākušas pavasarī – arī mūsdienās redzam ko līdzīgu. Piemēram, 2019./2020. gadā bija siltā, vizbulīšu pilnā ziema, kad vizbulītes ziedēja cauru ziemu, bet janvārī jau lazdas sāka ziedēt un kļavas deva sulu. Protams, tas rada pārdomas, bet vēlāk viss izlīdzinās, viņš skaidro.
Vilis atklāj, ka bērnībā, klausoties vecmāmiņas stāstus, sapņojis par siltu klimatu – ar palmām, mitrumu un bez saules. “Tumšie rudeņi un ziemas paliks, jo saule nav pārvietojama. Mani fascinēja subtropu zonas – Melnās jūras piekraste, Kaukāzs, Krima, Vidusjūra. Sapņoju par šiem reģioniem, jo tie mani vilināja ar savu augu valsti,” viņš sirsnīgi smejas.
Par simbolu, kas pavada jau no bērnības
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
