Tie, kas seko Vilim sociālajos tīklos vai viņa blogā meiravietis.com, ir pamanījuši simbolisku apaļu bumbiņu viņa profilā. Šis simbols, kā viņš skaidro, viņam ir bijis nozīmīgs jau kopš bērnības un simbolizē veselumu. Viņš atgādina par latgalisko sveicienu “Vasals!” – tas nozīmē būt vesels, vienots kā organisms. Laiku izgudrojis cilvēks – tās ir tikai drumstalas. Dabā laiks nav saskaldīts. Veselā organismā viss ir saskaņots, un tāds organisms ir dzīvotspējīgs. Jāmeklē līdzsvars un vienotība, uzsver Vilis.
Mīlestība pret jūru un dabu
Vilis, kurš nāk no Latvijas austrumu pierobežas, pirmoreiz jūru ieraudzījis sešu gadu vecumā – un tā viņu savaldzinājusi uz mūžu. Tāpat kā visa daba, par kuru viņš runā kā dzejnieks. Viņa blogā līdzās novērojumiem regulāri parādās arī dzeja.
Kad rudens tuvojas noslēgumam un sākas pirmsziema, es dodos pie jūras, ieeju ūdenī, staigāju pa Vidzemes jūras kāpām. Tas man ir tikpat nozīmīgi kā pierobežas meži, Latgales ezeri vai Vidzemes pakalni. Visu Latviju es varētu apdziedāt vai attēlot bez vārdiem – klusējot to paņemt sevī.
Dažreiz kāda asara noripo uz mitras zemes vai pelēka akmens. Es pieglaužos kokam – tas ir mans veids, kā būt ar dabu. Tā ir mana pasaule, mana patiesība. Tur nevar samelot. Ar dabu jābūt godīgam, patiesam. Tai jāpieiet ar visām cilvēka labākajām īpašībām, saka Vilis.
Dabu viņš lasa kā grāmatu
Par Vili var teikt – viņš dabu izjūt līdz sirds dziļumiem. Gadu gaitā viņš to iemācījies saprast līdzīgi kā iekšējais pulkstenis zina, kad jāmostas. Kad biopulkstenis nostrādā, modinātājs nav vajadzīgs – pieceļos pats, minūti minūtē. Ar dabu ir tāpat. Ja centies ieskatīties tās skaidrajās un patiesajās acīs, arī viņa tev atklās norādes – uz kurieni doties, kā neapmaldīties. Tā sniedz spēku. Mēs esam daļa no šī lielā organisma, kurā dzīvojam, ar dziļu pārliecību saka Vilis Bukšs.
