Ir diezgan daudz tautas ticējumi un uzskati, kas skar tūjas. Un daudzi cilvēki tajos ieklausās. Tomēr interesanti, ka latvieši agrāk pie savām mājām tūjas nestādīja.
Tūjas ir lielisks augs – mūžzaļš, mazprasīgs, lieliski sargā no putekļiem, tāpēc tūjas bieži stāda pie ceļa un gar māju. Ir arī iespējams tās skaisti veidot dažādās formās un dažādi dārznieki to arī dara. Kādi tad ir izplatītākie ticējumi par tūjām:
Pastāv tāds uzskats, ka tūjas piesaista negatīvo enerģētiku. Patiesībā šāds ticējums nav balstīts uz kaut kādiem vēsturiskiem avotiem vai faktiem, bet drīzāk tā ir bijusi māņticība.
Tāpat tic, ka tūjas jāstāda kapos, nevis pie mājām. Tā kā tūjas ir mūžzaļi augi, tās bieži tiek stādītos kapos, simbolizējot mūžību un piemiņu, kas, visticamāk, ir viens no iemesliem, kāpēc tās saista ar “slikto” enerģētiku.
Dažos ticējumos minēts, ka tūju enerģiju “bloķē” ne tikai vēju, putekļus un ziņkārīgos skatienus, bet arī labvēlīgās enerģijas plūsmu. Šāds uzskats ir plaši izplatīts fen-šui pieejā.
Lasi vēl: “Mēs no sirds pateicamies visiem!”: populārā pašmāju grupa “A-Europa” nāk klajā ar jaunumiem
Senlatvieši gan izvēlējās kā mūžzaļos citus kokus, jo tieši tūjas Latvijā ieveda no citurienes un dārzos tās sāka parādīties tikai 19.gadsimtā. Senie latvieši izvēlējās Latvijai raksturīgos kokus, ko stādīt savos dārzos.
Un tie bija – egles, kas simbolizēja aizsardzību. Priedes, kas simbolizēja spēku, vīrišķību un auglību. Kā arī kadiķus, jo ticēja, ka tie sargā gan māju, gan ģimeni no tumšiem spēkiem.
“Guļam atsevišķi, runājam mazāk” – 3 vīrieši atklāj savus laulības ilgdzīves noslēpumus
