Senie latvieši izvairījās pie mājas stādīt skaisto koku ievas, un tam bija vairāki pamatojumi, kāpēc tā.
Ievas ir skaisti koki – tās ļoti skaisti zied pavasarī, tām ir kupla lapotne, turklāt ir dažādas šķirnes, arī tā saucamās dekoratīvās ievas, kuru ziedi var būt no maigi rozā līdz pat purpura sarkaniem. Un, jāteic, ka pavasaros, kad zied ievas, šie skati ir pasakaini.
Tomēr ne reizi vien būsiet dzirdējuši, kad kāda omīte saka – nestādiet pie mājas ievas, jo tas sola nelaimes. Kā tad tur īsti ir? Kādi bija iemesli, kāpēc senlatvieši pie mājas patiešām nestādīja ievas?
Ir plaši izplatīts ticējums, kas vēstī, ka ievas koks ir saistīts ar nelaimēm un bēdām. Šis ticējums vēstī, ka ievas stādīšana pie mājas var nest nelaimes kādam no mājiniekiem, un šīs nelaimes var būt pat ļoti skaudras. Ir pat tāds teiciens, kas skan “kur pie mājas ielaista ieva, tur ilgi nedzīvo”.
Otrs, ticamākais iemesls, var būt pavisam cits – ievas ziedi izdala intensīvu, spēcīgu aromātu, kas slēgtās telpās pat var izraisīt reiboni. Dažos Latvijas reģionos uzskatīja, ka ziedošas ievas tuvumā cilvēks var sajusties sliktāk, tamdēļ šos kokus izvairījās stādīt tuvu mājām vai logiem.
Lasi vēl: Senie latvieši pie savām mājām nestādīja tūjas: tagad zināms, kāpēc
Ievām, protams, piedēvēja arī pārdabiskas īpašības. Ticēja, ka šis koks var “traucēt” mājas aurai un laimei. Dažos Latvijas novados uzskatīja, ka ieva pievelk ļaunus garus un aizdzen labos mājas gariņus.
Tāpat šis uzskats varētu būt saistīts ar to, ka ievas agrāk bija visai bieži stādīts koks kapos vai to tuvumā, tādējādi radās tieša saistība starp ievu un mūžības simboliku.
Vai šim visam ir pamats arī mūsdienās? Lai gan mūsdienu novērojumi un fakti augstāk minēto neapstiprina, ievu aromāts patiešām var būt ļoti intensīvs to ziedēšanas laikā, un dažiem cilvēkiem var izraisīt diskomfortu. Tomēr par to, ka šie koki piesaista nelaimes, visticamāk, tam ir tīri folklorā balstīta izcelsme.
