Jūls ir seno skandināvu un ģermāņu ziemas Saulgriežu cikls, laiks, kad atzīmē gaismas atgriešanos pēc tumšākās gada nakts. Un cikliski tas bija vesels laika nogrieznis, kas bieži sākās 2. decembrī.
Jūlu tradicionāli ievēroja vikingi, ģermāņu ciltis, anglosakši, daļēji arī baltu un somugru tautas – tiesa, ar mazliet atšķirīgām tradīcijām. Vārds “Yule” ir saglabājies arī mūsdienās, piemēram, angļu valodā “Yuletide” nozīmē Ziemassvētku laiku.
Tradicionāli varētu uzskatīts, ka Jūls sākas Saulgriežu laikā – tātad, ap 22.decembri, tomēr senāk to uzskatīja par visa mēneša svētku ciklu, sākot jau no 2. decembra. Jūla ciklam bija trīs svarīgākās tēmas:
Gaismas atdzimšana – pēc garākās nakts vienmēr nāk gaisma;
Dabas atjaunošanās – lai gan valdīja sniegs un aukstums, ziemeļos cilvēki ticēja, ka Zeme sāk jau pamazām “elpot”;
Garīgā pasaule – ticēja, ka laika robežas starp pasaulēm ir trauslākas, tāpēc godināja senčus un veica dažādas tradīcijas, sagaidot nākamo gadu.
Jūla laikā bija dažas ļoti svarīgas paražas
1. Jūla baļķis. Ugunskuru iekūra pašā ciemata vai mājas centrā, un to dedzināja veselas 12 dienas. Tas simbolizēja gaismas uzvaru pār tumsu, mājas svētību un sargāšanu no ļaunuma. Mūsdienās baļķa dedzināšanu bieži aizvieto ar sveču gaismu.
2. Mūžzaļā koka rotāšana. Jā, arī tolaik rotāja un dekorēja egles, priedes un kadiķus. Par dekoriem parasti izvēlējās figūras, kas darinātas no koka, dažādas lentītes, ābolus, riekstus utt. Mūsdienās mēs rotājam Ziemassvētku eglīti.
3. Dāvanu pasniegšana. Apdāvināt savus tuviniekus vajadzēja, jo tas nozīmēja ģimenes aizsardzību un labklājību nākošajam gadam. Šī tradīcija ir skaisti saglabājusies arī mūsu dienās.
4. Klāja lielo Jūla galdu. Obligāts nosacījums bija, ka uz galda ir jābūt cūkgaļai, maizei, žāvētai gaļai un zivīm. Ēdiens bija kā pateicīga un lūgums gariem par svētību nākotnē.
5. “Odin’s Wild Hunt” – garu ceļošana. Jūla laikā Odins ar gariem klīst pa pasauli un tas ir laiks, kad cilvēki atstāja ārā ēdienu saviem senčiem, kas vairs nav starp mums, kā arī kaisīja ārā sāli – pie sliekšņa un iekūra uguni aizsardzībai, jo ticēja, ka šīs lietas sargā namu un ģimeni no tumšiem spēkiem.
Lasi vēl: Gudrs japāņu triks, kā “saldināt” skābus mandarīnus: vienkārši iemērciet tos ūdenī
Jūla svētki radušies un sākotnēji tos svinēja Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Islandē, Farēru salās. Un zemēs, kur vikingi apmetās un izplatīja šīs tradīcijas tālāk. Zināms, ka Jūla svētki bija plaši izplatīti arī ģermāņu ciltīs, tātad, Vācijas teritorijā. Arī Britu salās – Anglijā, Skotijā, Velsā, Īrijā.
Šo svētku periodu atzīmēja arī Nīderlandē un Beļģijā, Somijā un daļēji Baltijas valstīs, tomēr šeit šīs tradīcijas saucās citādi, tomēr tās bija ļoti līdzīgas – gan ar bluķa vilkšanu, gan budēļiem, gan ķekatām un zīlēšanu.
