Galvenais — es nemeloju. Viņš savā anketā teica, ka dzīvo viens. Ne reizi visu randiņu laikā to nepieminēja. Bet izrādījās — ar mammu, ar uzstādījumiem, ar atkarību.
Tas nav stāsts par sadzīvisku sīkumu. Tas ir stāsts par godīgumu. Par to, ka cilvēkam, kurš vēlas būvēt ar tevi kaut ko jaunu, nevajadzētu slēpt veco. Man ir četrdesmit astoņi. Es nemeklēju vīrieti ar dzīvokli. Es meklēju vīrieti ar gatavību dzīvei, nevis ar attaisnojumiem. Es negribu uztraukties par klusumu istabā, jo aiz sienas ir mamma. Es gribu būt telpā, kur esam es un viņš, nevis viņš un mamma, bet es — viesis.
Fināls: es aizgāju. Mierīgi un uz visiem laikiem
Nākamajā dienā es viņam uzrakstīju: “Paldies par vakaru. Bet es nevarēšu turpināt. Tu noklusēji svarīgo. Man tas ir svarīgi.”
Viņš atbildēja lakoniski: “Žēl. Bet saprotu.”
Nekāda teātra, nekādas skaidrošanās. Mēs abi visu sapratām. Es nedusmojos uz viņu. Es vienkārši sapratu, ka mēs esam dažādos dzīves posmos. Viņš dzīvo ar mammu un uzskata to par normu. Es uzskatu, ka pieaugušam vīrietim jābūt patstāvīgam. Un tas nav stāsts par dzīvokli. Tas ir stāsts par gatavību būvēt dzīvi no jauna. Neatskatoties uz pagātni. Bez slēptiem apstākļiem.
Man ir četrdesmit astoņi, un es vairs nepacietīšu, neklusēšu un nepiemērošos. Es meklēšu to, kurš ir gatavs būt godīgs jau no paša sākuma. Tāpēc, ka īstas attiecības nesākas ar romantiku. Tās sākas ar patiesību.
Kāpēc daži vīrieši raksta “dzīvoju viens”, lai gan dzīvo ar mammu? Vīrietis 50 gadu vecumā, kurš dzīvo kopā ar mammu — vai tā ir rūpēšanās par vecākiem vai negatavība pieaugušo dzīvei? Sievietes — vai jūs būtu gatavas pieņemt tādu vīrieti?
Patiesība, lai cik neērta tā būtu, ir vienīgais stabilais pamats, uz kura būvēt nākotni. Labāk palikt vienai savā patiesībā, nekā justies vientuļai kāda cita noklusētajā dzīvē. Saderība nav tikai kopīgas intereses vai patīkami randiņi. Tā ir dzīves telpa, kurā abiem ir vieta un kurā neviens nav spiests rēķināties ar svešiem “noslēpumiem” aiz sienas.
Rūpes par vecākiem ir dēla pienākums, bet godīgums pret sievieti ir vīrieša izvēle. Ja vīrietis 50 gados nespēj nodalīt savu personīgo dzīvi no mammas mājām, viņš nemeklē sievieti dzīvei – viņš meklē vēl vienu palīgu mātei. Mīlestība var piedot kļūdas, bet cieņa nevar pieņemt melus jau pašā sākumā.
(visu stāstu vari izlasīt raksta pirmajā daļā – spied ATPAKAĻ)
Pilnīgi piekrītu autorei! Runa jau nav par to, ka mammai nebūtu jāpalīdz, bet gan par meliem. Ja vīrietis anketā raksta ‘dzīvoju viens’, bet realitātē virtuvē saimnieko mamma, tā ir apzināta maldināšana. 48 gados vīrietim ir jāsaprot, ka sieviete viņa vecumā meklē partneri, nevis iespēju kļūt par trešo personu viņa un mammas mājsaimniecībā. Pareizi darījāt, ka aizgājāt uzreiz.
Nopietni??? Kas par murgu? Kur problēma, ka cilveks par mammu rūpējas?
Es sev nevēlētos tādu egoistisku vedeklu,kurai traucē vīrieša vecā māte,kurai dēls palīdz.Principiāla caca.
Nesaprotu šo mūsdienu sieviešu kategoriskumu. Vīrietis rūpējas par savu veco māti