Tas vienmēr tiek uzsvērts, taču vēlreiz atgādinām – nekad nevienam nesūtiet īsziņas ar kodiem, karšu datiem vai bankas lietotņu parolēm. Banku darbinieki nekad nelūdz klientiem šo informāciju.
Nesteidzieties. Ja jūs tiekat steidzināts, vienkārši nolieciet klausuli, nedaudz uzgaidiet un ievelciet elpu. Banku darbinieki nekad neprasa klientiem pieņemt tūlītējus lēmumus.
Ja rodas šaubas, pārtrauciet sarunu. Lai iegūtu pilnīgu sirdsmieru, piezvaniet savai bankai, lai pārliecinātos, ka bažām nav iemesla. Protams, daudzi no jums jau ir dzirdējuši visus šos padomus, bet tomēr. Kā saka: “Dubults neplīst!”.
Mūsdienās lielākās bažas ir par vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas sava vecuma dēļ var kaut ko aizmirst, būt lētticīgi un viegli vadāmi. Noderīgākais, ko varam darīt viņu labā, ir stingri ieteikt neatbildēt uz svešiem telefona zvaniem vai neskaidrā situācijā pārtraukt sarunu un piezvanīt saviem bērniem vai mazbērniem, lai saprastu, ka viss ir kārtībā.
Slēptie “slazdi” jūsu dārzā: 6 vietas, kur zinoši dārznieki nekad nestāda savus ziemas sīpolus
Un, ja cilvēks steidzas, kas notiek? Tieši tā, viņš kļūst nervozs, krīt panikā, zaudē loģisko domāšanu. Un viss, viņš ir kļuvis par ļaunprāšu ēsmu … Tas izklausās pēc izdomājuma, bet tā ir taisnība. Un tieši uz šī psiholoģiskā trika uzķeras milzīgs skaits cilvēku.
Ir svarīgi atcerēties, ka neviens nav pasargāts ne no kā. Ja krāpniecība tomēr notikusi, jums jāsazinās ar savu banku, jābloķē visi konti un kartes un jāziņo tiesībsargājošajām institūcijām. Ceru, ka šo informāciju jums nekad nevajadzēs izmantot. Bet, kā saka: “Kas ir brīdināts, tas ir apbruņots!”.
