Kamēr pārējie cietumnieki uzturas pārapdzīvotās kamerās, chaveiros jeb pie varas esošie ieslodzītie dzīvo plašās privātās istabās, kur pieejams televizors, ledusskapis, ventilators un vannasistaba, viņiem ir pat personīgie apkalpotāji.
Ieslodzītajiem katru nedēļu jāmaksā nodoklis, kas sastāda piecus līdz 50 realus (1,39 -13,9 eiro), ikviens, kurš nespēj sagādāt tik daudz naudas, tiek nogalināts.
Narkotirgoņi papildus naudu nopelna pārdodot kreka kokaīnu – to nelegāli ienes apsargi un policisti.
Pārdevēja vārdā Sandra pastāstīja, ka kāds no pie varas esošajiem ieslodzītajiem piezvanījis viņai no nelegāli iegūta mobilā telefona un teicis, ka viņai jāatmaksā dēla parādi, citādi viņa varēs dēlam iegādāties zārku.
Sieviete skaidro, ka pārdevusi visu, kas viņai pieder un samaksājusi prasīto summu.
Papildus chaveiros izīrē cietumniekiem labākas gultasvietas, to cena svārstās no 120 līdz 360 eiro.
Kāda sieviete atzīstas, ka pati samaksājusi par šādu istabiņu, lai tur varētu mitināties viņas dēls. Viņa piemetina, ka viņš ieslodzīts uz četriem gadiem par 10 eiro vērtas marihuānas glabāšanu.
Zināms, ka chaveiros apsūdz citus cietumniekus kādās darbībās, par to informējot cietuma uzraugus, viņi šādi rīkojas, ja vēlas atgūt gultasvietu vai baidās no varas apdraudējuma.
Cietuma pārvaldnieks informē: “Ja chaveiros dodas pie apsarga un informē, ka kāds cietumnieks kādam uzbrucis, kā arī atved sev līdzi lieciniekus, mēs viņam ticam un sodām pārkāpēju.”
Chaveiros valda cietumos ar rekrutēto kaušļu palīdzību. Bandas locekļi piekauj jebkuru, kas ir viņiem parādā naudu vai pārkāpj viņu izdomātos noteikumus.
Pie varas esošie ieslodzītie ne tikai ienes haosu cietumā, bet arī nespēj aizsargāt cietumniekus vienu no otra.
Jaunpienācēji un viegli ievainojamie cietumnieki – ar kustību traucējumiem – parasti tiek ievietoti “disciplinārajā” spārnā, tomēr divi ieslodzītie apgalvo, ka tika izvaroti, jo palikuši ēkas daļā, kuru pārvalda un uzrauga chaveiros.
No seksuāla rakstura uzbrukumiem cietušie pastāstījuši, ka uzbrucēji neizmanto prezervatīvus. Seksuālie uzbrukumi ir viens no iemesliem, kādēļ HIV izplatība Pernambuko cietumos ir 42 reizes augstāka (870 inficētie uz 100 000 ieslodzīto) nekā Brazīlijā.
Brazīliešu prokurors Mesellus Ugiete stāsta: “Tas viss notiek tādēļ, ka valsts ļāvusi ļaunumam pārņemt kontroli pār cietumiem.”
Brazīlijas cietumos atrodas vairāk kā 607 000 ieslodzīto, lai gan telpas paredzētas tikai 377 000 personām.
Pernambuko uzturas 32 000 cietumnieki, bet cietums paredzēts tikai 10 500 cilvēkiem.
Aptuveni 59% ieslodzīto vēl gaida tiesu, tomēr tiek ieslodzīti vienā kamerā ar jau notiesātajiem – tiek pārkāpta Brazīlijas likumdošana.
Pārpopulācija ir Brazilijas cietumu lielākā problēma un nekur tā nav tik izteikta kā tieši Pernambuko.
Avots: dailymail.co.uk