Grūtniecības 20. nedēļā vecmāte pateica, ka Ellas placenta atrodas ļoti zemu, kas ir tā saucamais placenta previa stāvoklis. Šādos gadījumos grūtniecības norisei ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo tas var izraisīt pastiprinātu asiņošanu dzemdību laikā, un parasti ir vajadzīga ķeizargrieziena operācija.
Pirms tam Ellai bija veiktas jau sešas šādas operācijas, ko viņa pati arī izvēlējās, un nebija radušās nekādas problēmas. Viņa stāsta, ka placenta previa stāvoklis viņai bija pirmo reizi, taču viņa neuztraucās, ka atkal būs jāveic ķeizargrieziens.
- nedēļā Ellai sākās asiņošana, un viņa tika nogādāta uz Torbejas slimnīcu Torkvejā, Anglijas dienvidrietumos.
Ārsti teica, ka ar bērniņu viss ir kārtībā, bet ir laiks veikt ķeizargrieziena operāciju. Tās laikā viņa zaudēja sešus litrus asiņu, jo bija radušās komplikācijas. Tā var notikt, ja pirms tam sievietei ir veikti ķeizargriezieni.
Pēc tam viņai tika veikta histersektomija jeb dzemdes izņemšana, kā arī asins pārliešana. Ārsti izraisīja mākslīgo komu un nogādāja Ellu intensīvās terapijas nodaļā.
Tomēr ārsti, domājams, aizmirsa viņu apraudzīt, un ieradās tikai pēc sešām stundām. Pa to laiku viņas kājās bija izveidojies vēnu nosprostojums un bija apstājusies asinsrite.
Tad viņu nogādāja operāciju zālē, kur divi ķirurgi izmisīgi centās atjaunot asins pieplūdi kājām, taču bija jau par vēlu. Audos jau sāka izdalīties dzīvībai bīstami toksīni, kas varēja apstādināt sirdsdarbību.
Tāpēc ārsti izlēma amputēt abas kājas. Lai arī Ellas dzīvība tika glābta, viņas dzīve mainījās uz visiem laikiem.
Operācija ilga astoņas stundas, bet pēc piecām dienām viņa pamodās no komas.
“Es atceros to brīdi. Domāju, ka pamostos pēc ķeizargrieziena operācijas, un gaidīju, ka tūlīt man rokās iedos jaundzimušo meitiņu. Man nebija ne jausmas, ka biju komā.
Tā vietā ārsti paziņoja, ka ir amputējuši manas kājas. Tobrīd vēl biju zāļu iespaidā, bet realitāti sāku apjaust tad, kad mazā Vintera Rouza tika ielikta man rokās un es sapratu, kas mani gaida nākotnē. Tad es sāku raudāt, un Īans mani apskāva. Arī viņš raudāja.”
Ella tika izrakstīta no slimnīcas pēc 23 dienām, un saņēma vairāku stundu ilgu konsultāciju un kāju protēzes. Pēc 10 fizioterapijas nodarbībām viņa joprojām mēģina pie tām pierast, taču jāpierod ir arī bērniem. “Mana piecgadīgā meita nespēja uz mani paskatīties, ja man nebija uzklāta sega uz kājām, jo viņai bija bail. Vecākajai meitai skolā pasliktinājās sekmes. Ģimene sāka brukt kopā, un es biju bezspēcīga.”
Ella ar vīru Īanu pieprasīja atbildes, un slimnīcā tika rīkota sanāksme.
Slimnīcas pārstāvji izteica atvainošanos par notikušo, bet tas bija piecus mēnešus par vēlu.
“Tas mūs ir ietekmējis sliktāk nekā varētu iedomāties. Es nekad vairs nespēšu nostāties pati uz savām kājām, un tas ir biedējoši,” viņa stāsta.
Sanāksmes pierakstos medicīnas darbinieku pārstāvji atzina, ka ārsti pieļāva kļūdu, jo laikus neieradās viņu apraudzīt.
“Ja ārsti būtu mani apraudzījuši ik pēc stundas, tad man tagad būtu laba veselība un es varētu pilnvērtīgi spēlēties ar savu piecus mēnešus veco bērnu gluži tāpat kā jebkura cita māte. Tā vietā es vairs neesmu es pati, tikai ēna no tā cilvēka, kas biju kādreiz.”
Tagad Ellas māja ir pielāgota, lai tajā varētu ērtāk pārvietoties, un pakāpienu vietā pie mājas ir izveidota rampa. Ella stāsta, ka naktīs murgo, un ārsti ir teikuši, ka tas ir post-traumatiskais stress.
Īans atceras, ka bija satriekts, uzzinot ārstu lēmumu: “Kad ārsti pateica, ko grasās darīt, mana sirds gandrīz apstājās. Es vienkārši priecājos, ka viņa izdzīvoja. Tagad man mājās ir vairāk darba. Es daru visu, lai mēs atkal būtu laimīgi.”
Lielbritānijas veselības organizācijas skaidro, ka šobrīd vēl tiek veikta izmeklēšana, un atturas komentēt šo situāciju.
Avots: mirror.co.uk
Kā var pazaudēt 6 litri asiņu, ja cilvēkam vispār ir tikai 5- 5,5 litri? Un, 2 – 2,5 litru asiņu zaudēšana cilvēkam beidzas nāvi…
Nu tas taapat kaa ar 6 miljoniem zhiidu kas esot gaajushi bojaa 2. pasaules kara laikaa….