Kārtējā ķīmijas terapijas seansa laikā, sieviete iepazinās ar medmāsu, kura, ironiskā kārtā, bija arī viņas vārda māsa. Tiklīdz Veslija māte ieraudzīja Triciju Simanu, viņa saprata, ka šī sieviete var viņai palīdzēt.
Lūk, kā Tricija Somersa atceras par šo:
“Kad viņa ienāca, es sajutu siltumu, kādu līdz šim nekad nebiju sajutusi. Es pēkšņi sapratu, ka šī sieviete parūpēsies par mani un manu dēlu.”
Kad sievietei bija palicis jau sliktāk, viņa taisnā ceļā devās pie savas vārda māsas medmāsas un jautāja viņai:
“Jūs parūpesieties par manu dēlu, kad manis vairs nebūs?”
Protams, ka medmāsa bija šokā. Katru dienu nenākas no mazpazīstamiem cilvēkiem dzirdēt ko tādu.
Tricija Simana lūdza dot viņai laiku apdomāties, taču tajā pašā brīdi saprata, ka viņa ņems zēnu savā ģimenē. Viņa pakonsultējās ar vīru, kas arī nebija pretī. Lai gan viņai ģimenē jau bija četri bērni, pāris nolēma, ka Veslijs būs piektais.
Neilgi pēc tam Veslija mātes stāvoklis pasliktinājās un viņa kļuva pavisam vārga. Tad viņu un viņas dēlu aicināja padzīvot Simanu mājā. Visiem kopā viņiem pat izdevās doties uz jūru, kas bija viens no laimīgākajiem mirkļiem mirstošās sievietes dzīvē.
Veslijs pašlaik ir laimīgs. Viņš dzīvo jaunā ģimenē ar trīs māsām un brāli. Jaunie vecāki rūpējas par savu jaunpieņemto un plāno viņam nākotnē nodrošināt arī izglītību. Pats Veslijs ir ļoti pateicīgs mammai, ka tik īsā laikā viņa saņēmās spert šādu soli.
Liktenis ir ļoti neparedzams. Lūk, tādā veidā šķietami nepazīstami cilvēki var kļūt par ģimeni.
Padalieties ar šo rakstu, lai tas ievieš sirsnību mūsdienu sabiedrībā, kurā ir tik daudz ļaunuma un naida.
Avots: ofigenno.com
