Viņa pirmā sieva gāja bojā negadījumā, bet, kad nomira otrā sieva, atklājās šokējošā patiesība

2000. gadā Harolds Henthorns apprecējās ar acu ārsti Toniju Bertoletu, abi viens otru atrada kristiešu iepazīšanās portālā. Draugi un radinieki bija ļoti laimīgi par saskanīgo pāri, kuri šķita kā radīti viens otram. Tonija bija šķīrusies un ieguvusi otro iespēju mīlēt – daudzi ticēja, ka arī Harolds ir pelnījis laimi, pēc pagātnē notikušās traģēdijas.

Viņa pirmā sieva Sandra “Linna” gāja bojā 1995. gadā. Viņi devās kopīgās vakariņās, kad Haraldam likās, ka mašīnas riepa izlaidusi gaisu un nācās apstāties ceļa nomalē, lai to nomainītu. Harolds auto piepacēla, izmantojot pacēlāju (domkratu), sievai viņš teica, ka zem auto paripojusi viena no riteņa stiprināšanas skrūvēm un lūdza, lai viņa palien zem auto un to dabū. Tad auto noslīdēja no domkrata, nospiežot Linnu.

Pārsteiguma pārgājiens

Piecus gadus vēlāk Harolds un Tonija bija laimīgi precējušies un dzīvoja Denverā, Kolorado štatā, viņiem piedzima meita, Heilija. Harolds bija aizņemts ar naudas vākšanu dažādām labdarības un bezpeļņas organizācijām, bet Tonijas karjera bija panākumiem bagāta, kā arī viņai piederēja daļa ģimenes naftas biznesa vērtspapīru.

2012. gadā, virzoties pretī 12. kāzu gadadienai, Harolds lūdza Tonijas kolēģu palīdzību, lai organizētu viņai pārsteiguma pārgājienu Klinšu kalnu nacionālajā parkā. Tas bija dīvains brīvdienu galamērķis – Tonijai bija vārgi ceļi un došanās pārgājienos nudien nebija viņas kaislība, tomēr viņai tas šķita visai romantisks žests.

29. septembrī, Tonija un Harolds kādu brīdi pastaigājās, līdz nolēma doties tālāk pa nelīdzenākiem ceļiem. Pāris uzņēma fotoattēlus un pašbildes, izbaudot brīnišķīgos skatus… tad notika traģēdija.

Harolds zvanīja glābšanas dienestam, lai ziņotu, ka Tonija, uzņemot attēlus, nokritusi no 39 metru augstuma.

“Es atrodos Klinšu kalnu nacionālajā parkā un man nekavējoties nepieciešama kalnu glābšanas komanda,” viņš teica.

Viņš teica, ka ar gaisa spēkiem jāierodas paramediķiem. “Lai nokļūtu negadījuma vietā pa taku, būs nepieciešama vismaz stunda laika. Es esmu gatavs segt visas ar helikopteri saistītās izmaksas.”

Kalni bija pārāk nelīdzeni, lai varētu nosūtīt gaisa glābšanas dienestu. Harolds 45 minūtes kāpa lejā pa nogāzi, lai sasniegtu Toniju un tur telefoniski operators viņu instruēja pirmās palīdzības sniegšanā. Sievietei bija smags galvas savainojums un viņas elpošana kļuva vārgāka. Kad ieradās glābēji, viņi vairs nebija spējīgi palīdzēt. 50 gadus vecā Tonija bija mirusi.

“Mana sieva ir viņsaulē,” sērojošais Harolds paziņoja ģimenei un draugiem. Šie vārdi šķita pazīstami – tieši tādus pat vārdus viņš teica, kad zaudēja pirmo sievu. Un, gluži tāpat, kā Linnas gadījumā, arī Tonija tika kremēta pāris dienas pēc viņai veltītā piemiņas pasākuma. Pat viņas pelni tika izkaisīti tajā pašā vietā.

Harolds Tonijas ģimenei stāstīja visdažādākās versijas par liktenīgo kritienu, bet policijas darbinieki saņēma pavedienus, ka šis traģiskais notikums nebūt nav negadījums. Tad viņi atrada ko pārsteidzošu.

Harolda mašīnā atradās karte, tajā ar “X” bija atzīmēta tieši tā vieta, kurā Tonija gāja bojā nokrītot. Harolds nespēja izdomāt attaisnojumu, tādēļ informēja varas pārstāvjus, ka atzīmēja visu taku, kā derīgu lieliskam pārgājienam.

Izmeklētājus tas nepārliecināja, it īpaši aizdomīgs šķita tas, ka šis negadījums bija tik līdzīgs pirmajam. Abos gadījumos Harolds bija milzīgo dzīvības apdrošināšanas atlīdzību saņēmējs. Pēc Linnas nāves viņš saņēma 513 000 ASV dolāru lielu atlīdzību, bet pēc Tonijas – vairākus miljonus.

1995. gadā tika pacelts jautājums par to, kādēļ drošību mīlošā Linna līda zem mašīnas, it īpaši ar savu artrītu. Kad kāds garāmbraucējs apstājās, lai palīdzētu, viņš ievēroja, ka Harolds nemaz necentās sievu izvilkt no auto apakšas, tā vietā, viņš mirstošo sievieti apklāja ar mēteli un ļāva viņai nomirt. Par spīti tam, kriminālizmeklētājs to klasificēja kā nelaimes gadījumu.

Pēc Tonijas nāves policija krietni vērīgāk ielūkojās Harolda lietā un atklāja, ka “veiksmīgais biznesmenis” patiesībā nav strādājis jau vairāk kā desmitgadi. Viņi neatrada ne mazākās liecības par to, ka viņš būtu strādājis ar labdarības vai bezpeļņas organizācijām – nekādu kolēģu, nedz klientu.

Izmeklētāji atklāja, ka Harolds un Tonija gadu iepriekš strādāja pie vasarnīcas labiekārtošanas. Harolds pasauca Toniju ārpusē, kur viņš laboja lieveni – iznākot ārā viņai uzkrita baļķis. Sievietei tika konstatēts skriemeļa plīsums. Vai tas bija pirmais mēģinājums viņu noslepkavot?

Harolds bija galvenais aizdomās turamais, tomēr, tikai 2014. gada novembrī viņš tika arestēts un apsūdzēts Tonijas slepkavībā. Nekādu aculiecinieku, nebija atzīšanās nozieguma pastrādāšanā… vai vispār varēja sekot notiesāšana?

2015. gadā notiekošajā tiesas prāvā prokurors apgalvoja, ka Harolds rūpīgi izplānoja Tonijas slepkavību, lai iekasētu 4,8 miljonus vērto atlīdzību par viņas dzīvību – viņš deviņas reizes pirms došanās kalnos pārbaudīja apvidu. Tonijai nebija ne jausmas, ka viņas dzīvība apdrošināta trijās dažādās iestādēs.

Ierodoties notikuma vietā paramediķi ievēroja, ka pēc kritiena no Tonijas laulību gredzena pazudis 30 000 ASV dolāru vērtais dimants, tomēr sievietes rokas netika skartas kritiena laikā. Viņas ķermenim blakus gulēja arī fotokamera. Ja Tonija pirms kritiena uzņemtu fotogrāfijas, arī pati ierīce būtu sadragāta, bet tā gulēja neskarta.

Lasi arī: Ugunsdzēsēja tika atlaista no darba šo 4 fotogrāfiju dēļ

Žūrijai tika parādītas pēdējās bildes, kurās redzama Tonija pirms došanās liktenīgajā pārgājienā, kā arī atskaņots Harolda zvana audioieraksts neatliekamajai palīdzībai. Lai arī viņš izklausījās nobažījies, viņa teiktie vārdi bija lēni un rāmi. Par spīti tam, ka viņš it kā veica pirmās palīdzības sniegšanu, Tonijas lūpukrāsa palika neizsmērēta uz viņas lūpām.

Dubultslepkavība?

Ar “X” apzīmētā vieta vairs neizskatījās pēc spontānas novirzīšanās no galvenās takas. Pārgājiens tika uzskatīts par ideālu vietu slepkavībai. Nekādu liecinieku, nomaļa vieta ar 0% iespējamību izdzīvot. Žūrija tika informēta arī par Linnas nāvi.

Harolda advokāts teica, ka Tonijas kritiens ir traģisks negadījums. Viņš piekrita, ka Harolda liecības atšķiras, bet uzstāja, ka vīrietis ir sēru nomākts un izmisis. “Viņš nav spējīgs atstāstīt to pašu stāstu vēlreiz,” atzina viņa advokāts, “nezinu, kādēļ tas tā ir, bet tā nu tas ir.”

2015. gada septembrī 59 gadus vecais Harolds Henthorns tika atzīts par vainīgu pirmās pakāpes slepkavībā. Trīs mēnešus vēlāk viņam tika piespriests mūža ieslodzījums, bez tiesībām uz priekšlaicīgu atbrīvošanu.

“Es nenogalināju Toniju, vai kādu citu,” viņš uzsvēra, piemetinot, ka mīl savu meitu Heiliju.

Kopš Tonijas nāves tika atvērta un pārskatīta Linnas Henthornas lieta. Daudzi uzskata, ka pacēlējs uz līdzenas vietas nemaz nevarēja izslīdēt no automašīnas apakšas, kā Harolds apgalvojis un uzskata, ka Harolds tīši izgrūdis pacēlāju no vietas, kamēr zem auto atradās Linna.

Vai Harolds tiks atzīts par vainīgu arī otrā slepkavībā? Linnas piederīgie vēl joprojām gaida atbildi uz šo jautājumu.