Tagad Jogijs ir 9 gadus vecs, viņam ir savs voljērs, un katru mēnesi viņš apēd pārtiku 160 Lielbritānijas mārciņu vērtībā (230 Eiro) – tai skaitā, četru olu un desiņu kulteni viņš saņem katrās brokastīs, kā arī, ja ārā ir auksts, viņš nēsā zirga apmetni.
Markemas kundze pastāstīja: „Kad ieraudzīju Lāci, es acumirklī viņā iemīlējos, es vēlējos viņu adoptēt, bet zināju, ka Roberts nevēlas lielu suni. Tādēļ, es viņam pateicu, ka tas ir Džeka Rasela terjers. Tomēr, drīz vien kļuva acīmredzams, ka Lācis ir pāraudzis visus suņus mūsu ciematā, un meliem pienāca gals.”
Viņas vīrs, kurš arī ir 57 gadus vecs piemetināja: „Es domāju, ka liels suns radīs daudz rūpju un raižu. Mums bija maza dzīvojamā istaba. Sākumā man likās, cik tad daudz rūpju var radīt tāds Džeka Rasela terjers? Kad viņš bija piecus mēnešus vecs, viņš jau bija krietni lielāks par jebkuru citu parkā satikto Džeka Rasela terjeru.”
1,85 metrus garajam Jogijam ir pat savs divvietīgais dīvāns.
Markemas kundze, kas ir četru mazbērnu vecmāte un Pestīšanas armijas brīvprātīgā dalībniece, saka: „Lācis uzskata sevi par mūsu ģimenes locekli. Viņš sevi uzskata par cilvēku. Viņš kopā ar mums sēž uz dīvāna un skatās televizoru. Ziemā, kāda aptuveni 10 gadus veca kaķene, Īriss, nāca iekšā mājā, lai sildītos. Mēs domājām, ka Lācim tas nepatiks, bet, tā vietā, viņš ļāva kaķenei gulēt uz dīvāna, kopā ar viņu. Tagad viņa regulāri nāk pie mums un sastāda kompāniju Lācim. Tas šķiet dīvaini, viņa nav mūsu kaķis, bet labprāt nāk pie Lāča ciemos.”
Markema kungs pastāstīja, ka nekādi nespēj dusmoties uz sievu, par suņa adoptēšanu, jo viņš ļoti mīl Lāci.
Viņš tikai piemetina: „ Lācis ir ļoti labsirdīgs suns un jebkuram būtu grūti viņu nemīlēt un dusmoties uz viņu.”
