Livingstona pastāstīja izdevumam Ely Times: “Tā bija vienkārša izvēle, mēs izlasījām viņas sūtīto vēstuli un tā bija reti aizkustinoša.”
Savā vēstulē, Kristiāna, kas cīnās ar “kaulu nāvi” kopš savs 35. Dzimšanas dienas, raksta: “Mans eņģelis man ir devis tādu spēku, par kura esamību sevī es pat nenojautu. Viņš man palīdzējis pārciest vairāk kā 15 operācijas un virkni dažādu procedūru, viņš man palīdzējis izturēt visas grūtības mūsu dzīvē. Viņš ir palicis ar mani pat tad, kad esmu teikusi, lai viņš bēg prom. Viņš ir lojāls, mīlošs un stiprs. Godīgi sakot, es nedomāju, ka es šeit vispār būtu, ja nebūtu viņa.”
Šis eņģelis ir Kristiānas vīrs, Marks. Viņa apgalvo, ka dzīvē ir satikusi daudz eņģeļu, bet Marks ir pārāks par visiem sastaptajiem.
Kad 2006. gadā viņa uzzināja par savu veselības stāvokli, viņa centās atrast ārstus, kas viņai varētu palīdzēt. Bet daudzi no viņiem nevarēja vai negribēja. Viņa atceras, ka viens no viņiem pat teicis, lai “viņa iet mājās un staigā tik ilgi, līdz vairs nevar pastaigāt”.
Marks bija viņai klāt. Kristiāna sākotnēji pārcieta divas ārkārtīgi sāpīgas operācijas, kas viņu atstāja piekaltu kruķiem uz četriem gadiem un ratiņkrēslam uz vienu gadu.
Lai arī cik tas bija sāpīgi, viņa uztraucās par Marku. Viņa vairs nevarēja strādāt, lai apgādātu ģimeni, viņa nevarēja gatavot ēst, tīrīt, vai pati kaut ko izdarīt. Viņai bija nepieciešama konstanta palīdzība.
“Man bija bail, ka viņam tas apniks,”viņa apgalvo. “Man bija bail, ka viņš mani pametīs, man bija ļoti bail. Viņš nekad man nebija devis iemeslu šādām domām, bet, kad tavs kādreiz veselais ķermenis saiet grīstē, rodas dažādas domas. Tas man likās baisāk par simts gūžas operācijām.”
Viņas veselības stāvoklis pasliktinājās. Viņa apmeklēja neskaitāmus ārstus, veica asins pārliešanu un dzelzs preparātu terapijas.
“Kādēļ gan viņš vēl ir šeit,” viņa atceras savas domas. “Man fiziski sāpēja, bet viņam tas sagādāja emocionālas sāpes, redzēt mani no veselas, laimīgas sievas, kļūstot par vairākas reizes gandrīz mirstošu cilvēku. Turklāt, viena no šīm reizēm notika viņa un divu mūsu bērnu acu priekšā.”
Kristiāna atceras kādu īpaši šausminošu epizodi, kuras dēļ, viņai nācās doties uz slimnīcu.
“Un tur atkal bija viņš. Man blakus.”
Beidzot, ārsti atklāja kas viņai kait – viņa bija saindējusies ar smagajiem metāliem, lietojot Johnson & Johnson produktus. Viņa paskaidro, ka metāla koncentrācija viņas ķermenī bija visaugstākā, kādu ārstiem jebkad nācies redzēt.
Bija nepieciešamas vēl citas operācijas, bet ārsti nebija pārliecināti, ka viņas ķermenis ir pietiekoši vesels, lai veiktu operācijas. Par spīti tam, viņai izdevās pārciest vēl divas gūžas operācijas, rehabilitāciju un došanos uz Mayo klīniku, Skotsdeilā, Arizonā.
“Viņš vēl joprojām ir man līdzās. Viņš mani mīl.”
Viņa atceras, ka Marks nekad neizrādīja kādas negatīvas puses, viņš bija spējīgs klusināt Kristiānas negatīvās domas. Viņa pozitīvisms deva viņai spēku cīnīties un atlabt, pateicoties viņam.
“Ja viņš netaisās atteikties no manis, tad arī es nepadošos un neatteikšos no viņa,” Kristiāna apgalvo.
Kad Kristiānai kļuva labāk, pāris nolēma doties Jaungada braucienā, bez ārstiem un slimnīcām. Par nelaimi, viņa atkal dislocēja gūžu, mazgājoties dušā, savā viesnīcas numurā. Viņa apgalvo, ka tās bija visbriesmīgākās sāpes, kādas jebkad jutusi. Bet tieši šajā brīdī viņa atklāja kaut ko pārsteidzošu.
“Pirms es zaudēju samaņu, viņš mani turēja un es redzēju, ka viņš lūdzās, lai ar mani nekas tāds atkal nenotiek, viņš lūdzās, lai palieku nomodā. Es nekad neaizmirsīšu skatienu viņa acīs. Viņš bija tik nobijies, tik ievainojams, bet tajā pašā laikā tik stiprs. Tas salauza man sirdi, tas skatiens viņa acīs. Es sapratu, ka viņš mani nepametīs, viņš bija mans eņģelis un viņš nekad mani nepametīs – pat tad, ja es izbojāšu nedēļas nogali, kurā bija plānots iztikt bez ārstiem un slimnīcām.”
Kopš viņas cīņa ar slimību sākās, pagājuši jau astoņi gadi un viņa katru dienu ar to vēl cīnās. Viņa katru dienu cīnās ar eņģeli sev blakus. Viņa pašaizliedzību novērtēja Makšeina un Livingstona, kā arī pārējā sabiedrība, Markam tika piešķirta balva “Eņģelis cilvēks veidolā”.
Lai arī Marks nav pārāk runātīgs, viņš augsti vērē šo atzinību. Bet ir acīmredzams, ka atzinība nav tas, ko viņš cer iegūt. Tas, ko viņš darījis, bija aiz mīlestības pret viņa sievu. Un Kristiāna tic, ka tieši šī mīlestība ir viņu izglābusi.
“Es atceros brīdi, kad satiku viņa trīs māsas,” viņa pastāstīja. “Viņas pateicās, ka es esmu izglābusi viņu brāli. Bet viņām nebija taisnība, tas bija viņš, kas mani izglāba.”
Avots: trendingstylist.com