Tas, protams, nemaz nav viegli, kad tev jau ir četrdesmit viens gads, tu esi pieradusi dzīvot patstāvīgu dzīvi, tev ir ģimene, bizness, bet tu atbrauc pie mammas uz vasarnīcu un sajūties kā bērns
Mammai te ir sava pasaule, un šeit nākas dzīvot pēc viņas noteikumiem. Piemēram, te trauki jāmazgā uzreiz pēc tam, kad esi paēdis, nevis jāatstāj uz vēlāk, kā es mēdzu darīt mājās, ja pēc ēšanas man ļoti gribas vispirms atpūsties.
Kopumā es pret kārtību attiecos daudz vienkāršāk nekā mamma. Un manā ģimenē – ne vīrs, ne bērni par to īpaši nesatraucas. Mums bieži ir “radošs nekārtīgums”, un neviens nevienam nepārmet par nesavlaicīgu uzkopšanu. Bet mammai kārtība vienmēr ir bijusi. Un mūs ar brāli arī visu dzīvi pie tās pieradināja. Tikai mēs īpaši nepieradām. Brālis arī var atstāt krūzi izlietnē un nesaklāt gultu.
Mājiņa, kur mēs ar meitu dzīvojam
Viņi atstāja vecmāmiņu vienu vecajā mājā Liepājā, aizslēdzot durvis aizbrauca prom
Atceros, pirms mēneša biju atbraukusi pie brāļa uz pāris dienām. Un vakarā nenomazgāju krūzes. Viņš no rīta piecēlās un neko neteica, lai gan es domāju, ka viņš dusmosies. Bet pēc tam vispār tās nomazgāja manā vietā. Pēc tam es nomazgāju viņa krūzes. Galu galā mēs par to parunājām un sapratām, ka mums tas nav kā trigeris. Kurš nomazgāja, tas nomazgāja. Un ja tās stāv un visiem ir slinkums – nekas, nozīmē, ka vēl kādu brīdi pastāvēs, nomazgāsim vēlāk.
Ar mammu tā neizdosies. Tāpēc te es it kā atpūšos, bet it kā arī esmu pastāvīgā spriedzē. Jo nākas pielāgoties un dzīvot ne pēc saviem noteikumiem. Toties, kad mamma uz četrām dienām aizbrauca ciemos pie radiem, es pēkšņi sajutu tādu brīvību. Mēs ar bērniem pat neēdām jau gatavo zupu, bet aizgājām uz “burgeriem”, kā tādi pusaudži, kas beidzot palikuši mājās bez vecākiem. Ļoti gribējās izdarīt kaut ko ārpus noteikumiem.
Kā pareizi sagatavot gurķus, lai tie visu ziemu paliktu kraukšķīgi
Suns atveda kucēnu no meža, bet drīz vien cilvēki saprata, ka tas ir kāda savvaļas dzīvnieka mazulis
Un pavisam nesen mēs ar mammu sagājām ragos par to, ka es vakariņās nedevusi gurķus. Bija briesmīgs karstums, es pat mazliet apdegu saulē un vakarā pēc tam izjutu ko nozīmē “par ilgi saulē”. Vakariņās pagatavoju boloņas pastu, mēs ar bērniem ātri paēdām, bet nomazgāt un sagriezt vakariņām dārzeņus es biju par slinku.
Mana mamma ir ar raksturu protams, bet tālāk sekoja notikumu, kas visu atrisināja
Turpinājumu lasi otrajā lapā
