Facebook lietotāja Laila Atiķe, kura, kā mēs varam noprast ir skaistumkopšanas speciāliste, publicējusi visai amizantu atgadījumu no dzīves, kas kalpo par labu piemēru, kādēļ vajadzētu izvēlēties tieši matiņu likvidēšanu ar fotoepilāciju.
Tad, lūk, kā klājies ir kādai dāmai:
Vairums cilvēku intīmo zonu vaksēšanu uzskata par svarīgu dzīves sastāvdaļu. Otrai pusei šķiet, ka tas ir pilnīgi lieki. Šī sieviete ir pieskaitāma pie pirmās kategorijas, tāpēc daudz nedomājot iegādājās pati savu vaksēšanas komplektu.
Kas tad īsti ir aukstais vasks? Tās ir tādas plāksnītes, ko sasilda plaukstās, lai tās pieliptu matiņiem. Līdzīgi karstajam vaskam tikai bez nekārtības. Vismaz tā viņa domāja …
Lūk arī trakais, sāpīgais, smieklīgais stāsts par kādas dāmas pieredzi ar auksto vasku :
”Būtībā devos uz sava nāves sprieduma parakstīšanas vietu labprātīgi – vannasistabu. Man bija parasts aukstā vaska komplekts. Nekādu krītošu karsta vaska pikuču, tikai jāsasilda strēmeles plaukstās, jāatplēš divās daļās un jāuzliek uz kājas (vai kur citur) un aidā.
Nekāda bardaka, nekādu pikuču.
Cik grūti gan tas varētu būt??
Nu labi, es neesmu ģēnijs šais lietās, bet esmu pietiekami labi izglītota, lai ko tik vienkāršu izfunktierētu pati.
Tātad izvilku no paciņas vienu strēmeli. Tur ir divas lipīgas lapiņas salīmētas viena pret otru ar lipīgo pusi. Tā vietā, lai sasildītu strēmeli rokās, mana ģeniālā domāšana lika to sasildīt ar matu fēnu. Aukstais vasks, jā kā tad …
Uzliku strēmeli uz ciskas, kārtīgi pielīmēju un vualā. Izdevās.
Nebija patīkama sajūta, bet nebija arī tā sliktākā. Es to varu!
Esmu skūšanās pavēlniece. Katru otro dienu cīnos pret matiņiem, lai āda būtu gluda un maiga.
Pie nākamās vaska strēmeles pārgāju pēc tam, kad biju pārbaudījusi vai bērni jau guļ. Ielavījos atpakaļ vannasistabā, lai dotos pretī matiņu iznīcināšanas čempionātam.
Nometu biksītes uz grīdas un vienu kāju uzstutēju uz tualetes poda.
Darbojoties tieši tāpat kā pirmoreiz, uzlīmēju strēmeli, kas stiepjas no intīmās zonas labās puses līdz pat dibena vaiga iekšienei (o jā, gara strēmele).
Dziļi ieelpoju un iedrošinu sevi… ČIIIIRK!
Esmu akla! No sāpēm man zudusi redze! AK SVĒTAIS DIEVS!
Redze atgriezusies; pamanu, ka noplēsta tikai puse strēmeles.
NERAŽA!
Vēl viena dziļa ieelpa un ČIIIRK!
Galva griežas un viss ir pleķains.
Es laikam varētu atslēgties… jāpaliek pie samaņas… jāpaliek pie samaņas.
Vai es dzirdu rībam bungas?
Elpo, elpo… Labi, atgriežos normālā stāvoklī.
Gribu redzēt savu trofeju – matiņiem noklātu strēmeli. To, kas man sagādāja tik mežonīgas sāpes. Es gribu redzēt mirdzumu savā kājstarpē. Paceļu gaismā strēmeli…
Uz tās nav matiņu! Kur ir matiņi??
Kur ir vaksācija?
Lēnām paskatos uz leju ar joprojām uzstutētu kāju uz poda. Es redzu matiņus. Tos pašus, kam vajadzēja būt uz strēmeles. Pieskaros.. sasodīts, viss ir ar vasku!
Ar roku aptaustu savu visjutīgāko ķermeņa daļu un jūtu aukstu vasku un matiņus. Un tad es pieļauju vēl LIELĀKU kļūdu… Atceries, ka mana kāja vēl ir uz poda. Man radās ideja tāpēc noliku kāju uz grīdas.
Velna milti! Svētie velna milti! Mana pakaļa ir totāli salipusi.
Pingvīna gaitā staigāju pa vannasistabu, cenšoties izdomāt risinājumu un pie sevis domāju ”kaut tikai nesagribētos “pa lielam””.
Kā lai izkausē vasku?
Karsts ūdens! Karsts ūdens izkausēs vasku!
Salaižu vannā karstāko izturamo ūdeni un iegremdējos tajā, lai noberzētu nost piekaltušos vaska pikučus.
NEPAREIZI!!!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk