Šie traucējumi parādījās, kad Roza bija pusaudze, viņa iedomājās redzētos, apģērbtos bērnus kailus un baidījās, ka viņai varētu būt noslieces pedofiliju.
Kopš tā brīža, viņas iztēles augļi parādījās arvien biežāk, līdz tie jau bija viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa – viņa dīvainības redzēja katru dienu un tas padarīja viņas dzīvi šausmīgu.
Viņa pastāstīja: “Katru dienu, es redzēju kailus bērnus, es visus redzēju kailus un tas mani satrieca.”
“Šīs vīzijas varēja izraisīt jebkas un jebkurš.”
“Es varēju ieraudzīt kokteiļsalmiņu un iedomāties, ka tas ir loceklis, tad es ieraugu, ka kāds tam pieskaras ar lūpām. Katra diena ir kā ļauns murgs.”
“Es nespēju iedomāties, kā izdzīvošu. Man bija bailes un paranoja.”
Kļūstot vecākai, Rozas iztēle kļuva vēl tēlaināka un brutālāka. Viņai pat bija grūtības definēt savu seksuālo orientāciju.
Viņa atceras, ka organizējusi bingo vakaru ar draudzenēm, bet viss, ko viņa redzēja un iedomājās bija meiteņu kailās krūtis.
Viss kļuva tik slikti, ka viņa izšķīrās no drauga, pameta universitāti un mēģināja izdarīt pašnāvību.
Galu galā, pēc interneta resursu izpētes, viņa atrada OKT paveidu “Tīrais O”.
“Es knapi spēju paelpot, lasot simptomu aprakstu, kas pilnībā atbilda manam stāvoklim,” viņa pastāstīja.
“Tur tas bija. Pierādījums, ka es neesmu homofobs vai pedofils. Es vienkārši esmu slima. Man pat ir diagnoze.”
Roza vērsās pie ārstiem, bet sākumā tie neko daudz palīdzēt nespēja. Vēlāk, viņa atrada ārstu, kas pacientiem palīdz ar attēlu terapiju. Pacientam tiek rādīti attēli, kas viņus vajā ikdienā.
Pēc vienu gadu ilgas terapijas, viņa redzēja krietni mazāk traumējošo attēlu.
Tagad Roza ir 29 gadus veca, viņai ir draugs un viņa par savu cīņu ar reto diagnozi ir sarakstījusi grāmatu.
Viņa atzīst, ka tagad vairs neredz seksuāla rakstura attēlus, kas viņu biedēja, bet tagad viņas stāvoklis izpaužas savādāk. Viņa piebilst, ka ir garīgi trausla un tagad viņa analizē ēkas, jo viņai šķiet, ka tās var sabrukt.
Avots: mirror.co.uk
