Ārsti uzskatīja, ka viņai visticamāk būs smadzeņu bojājumi un viņa neizdzīvos, tāpēc vecāki meitenīti nokristīja.
Pēc astoņiem mēnešiem viņai diagnosticēja pundura sindromu – stāvokli, kas izraisa nepietiekamu ekstremitāšu attīstību un skar aptuveni 100 cilvēkus visā pasaulē.
Par spīti mācīšanās grūtībām un smalkiem, trausliem kauliem, Kenadija spēlē hokeju, peld un viņai patīk iet skolā.
Kenadijas māte stāsta, ka vairums vecāku nespēj iedomāties, ka dzīvos ilgāk par saviem bērniem, bet mums tā ir realitāte – ” (..) iespējams, viņu zaudēsim,” saka meitenītes vecāki.
“Mēs viņu nokristījām, jo ārsti pateica, lai vienkārši aizvedam viņu mājās nomirt. Tās bija īstas ciešanas – visas domas, kā iztēlojies sava bērna dzīvi, pēkšņi tiek sagrautas.”
Neskatoties uz ārstu prognozēm, Kenadija mācās parastā klasē kopā ar saviem vienaudžiem.
Viņa sver 9,5 kg un valkā mazu bērnu drēbītes, taču viņa ir ļoti sabiedriska, apmeklē slidošanas un peldēšanas nodarbības un pēc stundām spēlējas kopā ar draugiem.
Viņas 10 gadus vecais brālis Tairens ir daudz garāks, bet māsa neļauj savam niecīgajam augumam būt par traucēkli.
Džordinas kundze savu meitu raksturo kā ļoti labsirdīgu un mīlošu: “Viņa vēlas dalīties ar visu un visiem. Viņa ir apņēmīga un neatkarīga. Esmu tik lepna, kad redzu viņu iesaistāmies dažādās aktivitātes, ka sariešas asaras acīs.”
“Es esmu tik bieži raudājusi, kad viņa ir uz ledus. Es raudu par visu, ko viņa dara.”
Kenadijai ir arī nopietni apdraudēta veselība, piemēram, viņai ir trausli un smalki kauli, kā arī var attīstīties skolioze vai aneirisma.
Viņas māte stāsta, ka Kenedija bieži sagādājusi pārbaudījums viņas ticībai, jo vērot, kā meita mokās, nav viegli.
“Tā ir realitāte, ka mēs viņu zaudēsim – jau domājot par to, man uz brīdi trūkst elpas.
Viss, ko es novēlu Kenedijai, ir būt laimīgai un atrast to, kas viņu dara laimīgu un liek pasmaidīt.”
Avots: www.dailymail.co.uk
