Šīs fotogrāfijas, kurās redzams apkārtējās vides piesārņojums, tev rādīsies murgos – it īpaši #5!

Cilvēka labākais draugs

2

Nabaga suns stāv vietā, kur no ogļraktuvēm izdalās indīgas gāzes.

Bruņurupucis korsetē

3

Pirms plastmasas vai metāla izmešanas atkritumos, sagriez atkritumus tā, lai dzīvnieki tajos nevarētu iesprūst.

Atkritumu jūra

4

Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums ir tieši tas, pēc kā tas izklausās: gigantisks peldošs atkritumu slānis, kas atrodas Kalifornijas piekrastē. Cik liels ir šis atkritumu plankums? Platības ziņā tas ir divreiz lielāks par Franciju.

Peldēties aizliegts

5

Zēns peldas starp atkritumiem Filipīnās, tā ir viena no piesārņotākajām vietām pasaulē. Ja vien visi tie atkritumi tiktu šķiroti.

Gaisa piesārņojuma “sarkanā trauksme” Ķīnā

6

Šī sieviete izmanto masku ar gaisa filtru, Pekinas gaisa piesārņojums ir sasniedzis līmeni, kas 20 reizes pārsniedz par drošu uzskatāmo atzīmi.

Tā nav spēle

7

2016. gada Olimpisko spēļu norises vietā Riodežaneiro ir nopietnas problēmas ar vides piesārņojumu. Daudzi atlēti bija nobažījušies par saskarsmi ar piesārņoto ūdeni un atrašanos tajā.

Vidukļa trenažieris

8

Lai arī slaids lapsenes viduklis ir katras sievietes vēlme, smilšu pulksteņa siluets bruņurupučiem nemaz nav ideāls. Pirms izmešanas atkritumos, vienmēr sagriez sešpaku turētājus, lai tie nekaitētu dzīvniekiem.

Nāves cēlonis: acīmredzams

9

Albatross, notiesājot zivis, aprijis tik daudz atkritumu, ka viņa ķermenis nespēja no tiem atbrīvoties dabīgā ceļā, galu galā novedot pie viņa nāves. Plastmasa sastāda aptuveni 90% pasaules okeānos atrodamo atkritumu.

Tur, kaut kur zem atkritumiem, ir ūdens

10

Bērns stāv pie upes Filipīnās.

Lidojumam nelabvēlīgs laiks

11

Brūnajam pelikānam būtu jālido pāri Meksikas līcim un Luiziānas purvājam, bet tas ir kritis panikā piekrastē, jo viņa spalvas ir saķepušas ar “Horizon Deepwater” naftas platformas nogrimšanas rezultātā vidē nonākušo naftu.

Miskaste astoņtūkstoš metru augstumā

12

Pat Everestam nepieciešama uzkopšanas un atkritumu novākšanas darba grupa, kalnā kāpēju atstāto atkritumu daudzums ir atbaidošs.

Palīgā! Esmu iestrēdzis!

13

Ja nav īkšķu, grūti izķepuroties paša spēkiem. Katru gadu jūrā nonākušie atkritumi nogalina miljoniem putnu un 100 000 jūras zīdītāju.

Stārķa pončo

14

Diemžēl tas nav pēdējais modes kliedziens putnu vidū.. Aptuveni 500 miljardi plastmasas maisiņu katru gadu tiek izlietoti visā pasaulē, tas ir 1 miljons maisiņu katru stundu.

Atsakies no plastmasas maisiņiem!

15

Kādēļ gan neizvēlēties atkārtoti izmantojamu maisiņu nākamreiz, kad dodies iepirkties? Tu palīdzēsi saudzēt vidi un izskatīsies stilīgi!

Atkritumi, atkritumi ir visur

16

Atkritumu savākšanas darbiniekiem ir darba pilnas rokas, cenšoties savākt cilvēku izgāztos atkritumus.

Nevēlies nopeldēties?

17

Izskatās drausmīgi!

Zivju kapsēta

18

Pat zivis nespēj dzīvot Brazīlijas netīrajos ūdeņos, pārsteidzoši, ka tur varēja notikt Olimpiskās spēles.

Brišana cauri drazām un atkritumiem

19

Vai tu vēlētos brist cauri šādiem mēsliem, lai sagādātu savai ģimenei vakariņas?

Palūko uz šiem atkritumiem, čomiņ!

20

Ja nejūti līdzi dabai un dzīvniekiem, vismaz izrādi līdzjūtību sērfotājiem.

Lasi vēl: Pēc 30 gadiem – bildes no Černobiļas, kuras tu nespēsi aizmirst: #5 biedējoši!

Nedzer to!

21

Mēs nereti aizmirstam, cik ļoti mums ir paveicies, ka ir pieejama tīra dzeramā ūdens apgādes sistēmas.

Tik tiešām, to labāk nedzert!

22

Ogļu rakšana ir piesārņojusi Ķīnas dienvidaustrumu lielākos tīrā ūdens resursus, tā dēļ gājušas bojā zivis un dzīvnieki.

Kad upes kļūst sarkanas

23

Noplūde divās nelegālajās krāsošanas darbnīcās iekrāsojusi šo Ķīnā esošo upi sarkanu, ūdens ir ļoti toksisks. Ir ļoti svarīgi droši un pienācīgi atbrīvoties no atkritumiem.

Kā šausmu filmā

24

Tie nav nekādi Holivudas specefekti, tā ir realitāte.

Kas par skatu!

25

Fotogrāfs radis interesantu risinājumu gaisa piesārņojuma kliedēšanai Honkongā, pat tad, ja realitāte šķiet depresīva.

Vai tā ir Londona?

26

Londonas slavenā “migla” pieņēmusies spēkā vairāk nekā jebkad agrāk.

Tā gadījumā nav Parīze?

27

Laikam tomēr var saskatīt Eifeļa torni.

Gaisa piesārņojums ir briesmīgs

28

Skatam paveras apokaliptiska aina.

Zaļā jūra

29

Dzeltenajā jūrā Ķīnā – klimata pārmaiņu rezultātā cilvēki piedzīvojuši plašu zaļaļģu izplatību.

Vai tā ir Sarkanā jūra?

30

Ja domāji, ka Ķīnas zaļās aļģes ir dīvainas, tās ir nieks salīdzinājuma ar Austrālijas sarkanajām aļģēm, kas satur amonjaku un izraisa ādas kairinājumu.

Haoss

31

Biezais smogs 2014. gadā Ķīnā izraisīja luksoforu darbības traucējumus, kuru dēļ veidojās sastrēgumi milzīgos apmēros.

Nafta ir visur

32

Ikvienam, kurš saka, ka naftas urbumi okeānā ir pilnīgi nekaitīgi, jāpalūkojas uz šo nabaga putnu. Jūras putni ir īpaši pakļauti naftas produktu noplūžu draudiem. Visvairāk laika šie putni pavada tieši ūdenī. Tiklīdz nafta nonāk putna spalvās, tas vairs nespēj lidot.

Dienas īpašā maltīte: Beigtu zivju zupa

33

Ūdens piesārņojums neietekmē tikai zivis, arī cilvēkiem ir jāēd.

Tā nav grants

34

Tā ir beigtu zivju masa.

Lipīga preteklība

35

Šī dabas katastrofa ir cilvēka roku darbs.

Nabadziņš

36

Šis ir kārtējais naftas urbumu upuris.

Un arī viņi

37

Arī tie dzīvnieki, kuri atrodas tālu no civilizācijas, cieš no dabas piesārņojuma.

Nav, ko saukt par mājām

38

Koala sēž laukā, kur iepriekš atradās viņa mājas. Austrālijas meži tiek izcirsti mežonīgos tempos. Šis liek acīs sariesties asarām.

Ko mums maksā naftas atradnes

39

Mūsu pasaule ir atkarīga no naftas produktiem. Tā darbina automašīnas un no tās izgatavo plastmasu un farmācijas produktus, tomēr daudzi ļaudis neapzinās, kā nafta ietekmē apkārtējo vidi, tai skaitā arī dzīvniekus un cilvēkus. Vai mēs spēsim atzīt savas kļūdas? Vai varbūt ir jau par vēlu to darīt?

Ēst vai neēst?

40

Dabai nevajadzētu ciest mūsu bezrūpības dēļ. Kā gan jebkas spētu izdzīvot tādā piesārņojumā?

Avots: warpedspeed.com

Leave a Comment