Sākot ar šī gada aprīli, septiņu energoapgādes uzņēmumu klientiem jārēķinās ar siltumenerģijas tarifu pieaugumu. Par šīm izmaiņām oficiālu informāciju sniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK)
Norādot, ka regulējamo komersantu iesniegtie aprēķini ir pārbaudīti un apstiprināti. Tas nozīmē, ka vairākās Latvijas pilsētās un novadu ciemos apkures izmaksas pieaugs tieši pavasara mēnešos, kad apkures sezona parasti sāk tuvoties noslēgumam.
Detalizēts jauno tarifu apskats pa reģioniem
Augstākas izmaksas par katru patērēto megavatstundu (MWh) turpmāk būs spēkā šādās teritorijās:
Bauskas novadā: SIA “Bauskas novada komunālserviss” apkalpotajās zonās (Bauskā, Iecavā, Codē un citviet) tarifs noteikts 82,49 eiro/MWh apmērā.
Gulbenē: Uzņēmums SIA “Gren Gulbene” nodrošinās siltumu par 71,86 eiro/MWh.
Kuldīgas pusē: SIA “Kuldīgas siltumtīkli” klientiem Kuldīgā un apkārtējos pagastos jāmaksā 73,1 eiro/MWh.
Pļaviņās: SIA “LK Komunālie pakalpojumi” pakalpojums izmaksās 74,37 eiro/MWh.
Jelgavas novadā: SIA “Jelgavas novada KU” noteiktie tarifi variē no 79,94 eiro Ozolniekos līdz pat 89,81 eiro Ānē.
Saldus novadā: SIA “Saldus komunālserviss” noteiktais tarifs ir 86,78 eiro/MWh.
Valmierā: SIA “Valmieras ūdens” nodrošinās siltumapgādi par 80,55 eiro/MWh.
Energoresursu tirgus svārstību ietekme
SPRK Enerģētikas departamenta vadītājs Jānis Negribs skaidro, ka pašreizējo situāciju diktē pretrunīgas tendences globālajā resursu tirgū. Kamēr šķeldas cena pēc ziemas pieprasījuma pīka sāk pakāpeniski samazināties, dabasgāzes tirgū vērojams pretējs process. Galvenais iemesls gāzes sadārdzinājumam martā ir nestabilā ģeopolitiskā situācija un konflikti Tuvo Austrumu reģionā, kas rada nedrošību investoru vidū un spiež cenas uz augšu. Līdz ar to tarifu izmaiņas katrā pašvaldībā ir tiešā veidā atkarīgas no tā, kādu tieši kurināmo izmanto vietējais siltumenerģijas ražotājs.
Tarifu vērtēšanas process un metodika
Šobrīd regulatora izskatīšanā ir vairāk nekā 30 dažādu tarifu projektu. SPRK izšķir divas pieejas: pilno izmaksu izvērtēšanu un komersantu pašu noteiktos tarifus. Pilnais projekts ir laikietilpīgs, jo tajā detalizēti tiek analizētas visas pozīcijas, tostarp iekārtu nolietojums, personāla izmaksas un veiktie remontdarbi. Savukārt pašnoteiktie tarifi ļauj uzņēmumiem operatīvāk reaģēt uz kurināmā cenu izmaiņām tirgū. Būtiski uzsvērt, ka uzņēmumiem ir pienākums tarifu ne vien paaugstināt, kad resursi kļūst dārgāki, bet arī nekavējoties iesniegt samazinājumu, ja kurināmā iepirkuma cenas krītas, tādējādi aizsargājot patērētāju intereses.
