2026.gada maijs solās būt neparasts un meteoroloģiskajā ziņā pat vēsturisks. Sinoptiķi, analizējot datus par pēdējiem 244 gadiem, norāda uz laikapstākļu sakritībām, kādas tik ilgu laiku nav pieredzētas.
Lai gan speciālisti neprognozē dabas katastrofas, viņi uzsver, ka ierastie dabas cikli šomēnes var ievērojami mainīties. Tas nozīmē, ka Austrumeiropas iedzīvotājiem dažādos reģionos būs jāpielāgojas apstākļiem, kas nebūs līdzīgi ierastajam pavasara noslēgumam.
Ko tieši rāda sinoptiķu prognozes?
Šī gada maijam ir visas iespējas iekļūt vēstures grāmatās kā vienam no dīvainākajiem mēnešiem pēdējo desmitgažu laikā. Galvenā iezīme būs krasas temperatūras svārstības, kas var notikt pat vienas nedēļas ietvaros. Ja vienu dienu valdīs gandrīz vasarīgs karstums, tad jau nākamajā var atgriezties dzestrums, kas vairāk raksturīgs agram pavasarim.
Līdztekus siltuma viļņiem pieaugs arī ilgstošu nokrišņu un pērkona negaisu iespējamība. Meteorologi skaidro, ka notiek ierasto siltuma zonu nobīde. Vietās, kur maijs parasti ir vēss un sauss, šogad gaidāms siltāks un mitrāks gaiss. Tajā pašā laikā dienvidu reģionos situācija var būt pretēja – tur pieaug augsnes izžūšanas risks, kas ir visai netipiski šim gadalaikam.
Ietekme uz pilsētu un lauku vidi
Pilsētu iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka laikapstākļi mainīsies strauji un negaidīti. Šādas “temperatūras šūpoles” var radīt papildu slodzi organismam, tāpēc mediķi iesaka būt uzmanīgiem, īpaši tiem, kuri ir jutīgi pret atmosfēras spiediena maiņām. Pilsētvidē šādas svārstības bieži vien ir jūtamas asāk nekā pie dabas.
Lauku apvidiem lielākie riski ir saistīti ar sējas darbiem. Ilgstošas lietavas var kavēt tehnikas iziešanu uz lauka, savukārt pārlieku agrīns karstums var negatīvi ietekmēt jaunos dzinumus. Lauksaimniekiem šajā periodā iesaka īpaši rūpīgi sekot līdzi jaunākajām ziņām un operatīvajām prognozēm, lai pasargātu ražu no dabas kaprīzēm.
Praktiski ieteikumi iedzīvotājiem
Speciālisti aicina neuztraukties, bet drīzāk būt praktiskiem un gataviem pārmaiņām. Maijā aktuāls kļūs “kārtu princips” apģērbā – tā, lai jebkurā brīdī varētu kaut ko novilkt vai uzvilkt atkarībā no tā, vai spīd saule vai pūš vēss vējš. Tāpat ir vērts regulāri ielūkoties laika ziņu lietotnēs, jo prognozes var mainīties pat dienas gaitā.
Privātmāju un vasarnīcu īpašniekiem ieteicams laikus pārbaudīt notekcaurules un jumtu stāvokli. Spēcīgu lietusgāžu gadījumā laba drenāžas sistēma palīdzēs izvairīties no liekām problēmām. Savukārt lielpilsētu iedzīvotājiem jārēķinās ar iespējamiem pērkona negaisiem, kas pavasara beigās var būt visai enerģiski.
Jaunā realitāte un klimata pārmaiņas
Zinātnieki uzskata, ka šādas atkāpes no normas nākotnē var kļūt par mūsu jauno ikdienu. Klimats tiešām mainās, un maija temperatūras lēcieni vairs nav nekas unikāls, pat ja tie nav redzēti gadsimtiem ilgi. Tas norāda uz to, ka dabas procesi kļūst mazāk paredzami.
Tuvākajos gados meteoroloģiskajiem dienestiem, visticamāk, nāksies pārskatīt un mainīt ilgtermiņa normas. Savukārt mums visiem būs jāmācās dzīvot apstākļos, kur laika prognoze rītdienai kļūst par svarīgu ikdienas sastāvdaļu.
Ko gaidīt latviešiem?
Brīvdienas Latvijā solās būt mierīgas un pavasarīgi patīkamas, jo debesis klās tikai neliels un mainīgs mākoņu daudzums. Sinoptiķi prognozē, ka sestdien un svētdien nokrišņi nav gaidāmi, kas ir lieliska ziņa visiem, kuri plāno laiku pavadīt svaigā gaisā. Vējš atkal iegriezīsies no dienvidrietumu puses, pūšot lēni vai mēreni, tādēļ dienas gaitā saule spēs mūs palutināt ar arvien lielāku siltumu.
Siltas pēcpusdienas un dzestras naktis
Sestdien, 21. martā, un svētdien, 22. martā, mūs gaida visai izteiktas temperatūras svārstības starp dienu un nakti. Kamēr tuvākajās naktīs termometra stabiņš noslīdēs līdz +2..-5 grādiem, pēcpusdienās saule gaisu sasildīs ievērojami. Ja darba nedēļas izskaņā maksimālā temperatūra būs ap +3..+10 grādiem, tad brīvdienās kļūs vēl siltāks.
Valsts lielākajā daļā sestdien un svētdien gaiss iesils līdz pat +8..+13 grādiem. Tas ir brīdis, kad pavasaris beidzot sāk nostiprināties, ļaujot baudīt pirmās tiešām siltās pastaigas, pat ja rīta agrumā zemi vēl klāj salna.
Situācija Latvijas upēs
Līdz ar sauso un skaidro laiku, arī ūdens līmenis Latvijas upēs stabilizējas. Lielākajā daļā upju turpināsies pakāpeniska ūdens līmeņa pazemināšanās. Tas liecina, ka lielie pavasara pali šobrīd pierimst, un upes lēnām atgriežas savās ierastajās gultnēs pēc ziemas sniega kušanas.
Dienas kļūst garākas par naktīm
Zīmīgi, ka kopš 18. marta mēs dzīvojam periodā, kad dienas garums Latvijā jau oficiāli pārsniedz nakts garumu. Šo faktu apstiprina dati vietnē “timeanddate.com”, norādot, ka gaismas uzvara pār tumsu ir klāt. Šonedēļ Rīgā saule lec jau ap plkst. 6.31 un riet plkst. 18.32, kas nozīmē, ka diena ilgst vairāk nekā 12 stundas.
Pats patīkamākais ir tas, ka katra nākamā diena kļūst par gandrīz piecām minūtēm garāka. Tas ir ļoti straujš gaismas pieaugums, ko varam skaidri sajust – vakaros kļūst tumšs arvien vēlāk, sniedzot vairāk laika dārza darbiem vai vakara aktivitātēm pēc darba.
