Februāra sākumā, kad logu rūtīs sāk spīdēt pirmā spožā saule, gribas ticēt, ka pavasaris jau ir tepat aiz stūra. Tomēr pieredze rāda, ka šis mēnesis Latvijā mēdz būt viltīgs un neparedzams. Kamēr vienu dienu mēs priecājamies par atkusni, jau nākamajā rītā zeme var būt sasalusi cieta kā akmens.
Ziemas pēdējais cīniņš
Februāris pie mums tradicionāli tiek uzskatīts par ziemas pēdējo nopietno mēnesi. Vidējā temperatūra parasti turas ap mīnus vienu grādu, taču mēneša sākums mēdz būt krietni skarbāks. Piemēram, statistika rāda, ka viena no aukstākajām dienām bieži iekrīt tieši mēneša pirmajā nedēļā, kad sals naktīs var sasniegt pat mīnus deviņus grādus. Šajā laikā dārzā un lauku sētā vēl nekas nekustas, un daba šķiet pilnīgi iemigusi.
Pirmajās desmit dienās termometra stabiņš dienā reti pakāpjas virs nulles, bet naktīs stabili turas ap mīnus trīs grādiem. Tas ir laiks, kad mājas siltums un krāsns kurināšana šķiet vispatīkamākā nodarbe. Putni pie barotavām kļūst nemierīgāki, jo jūt, ka ziemas bargākais posms ir jānodzīvo līdz galam. Šajā periodā ūdens temperatūra jūrā un upēs sāk pamazām kristies, sasniedzot savu zemāko punktu pašā mēneša nogalē.
Saule sāk sildīt vairāk
Lai gan mēneša vidū mēdz uznākt apmākušās un drūmas dienas, februāris ir laiks, kad saules stundu skaits sāk pamazām pieaugt. Ja mēneša sākumā un vidū saule mūs palutina vien pāris stundas dienā, tad ap divdesmitajiem datumiem situācija mainās. Divdesmit piektais februāris vēsturiski tiek uzskatīts par vienu no saulainākajām dienām, kad skaidras debesis varam baudīt pat piecas stundas.
Saules gaisma šajā laikā ir savādāka – tā vairs nav tik blāva kā decembrī. Tā sāk atstaroties no sniega un radīt to īpašo pavasara gaidīšanas sajūtu, ko nevar sajaukt ne ar ko citu. Pat ja ārā joprojām ir mīnusi, aiz loga stikla saulītē jau šķiet pavisam silts. Tas ir brīdis, kad telpaugi uz palodzēm sāk mosties un liecina, ka garās ziemas naktis paliek pagātnē.
Mitrums un nokrišņu kaprīzes
Nokrišņu ziņā februāris Latvijā nav tas slapjākais mēnesis, taču tas mēdz pārsteigt ar pēkšņu atkusni vai lietu. Mēneša sākumā parasti ir visvairāk mitruma gaisā, kas var sasniegt pat astoņdesmit procentus. Tas ir tas nepatīkamais, drēgnais aukstums, kas spiežas cauri mēteļiem un liek meklēt siltākus cimdus. Visvairāk nokrišņu parasti novēro mēneša pirmajā pusē, bet mēneša vidus mēdz būt pavisam sauss.
Sausākais laiks parasti iestājas ap vidusdaļu, kad gaisa mitrums samazinās. Savukārt pašās mēneša beigās gaiss kļūst vēl sausāks, sasniedzot ap sešdesmit septiņiem procentiem. Šīm svārstībām ir vērts sekot līdzi, ja plānojat kādus darbus ārā vai garākas pastaigas. Kad gaiss ir sauss, pat neliels sals šķiet patīkamāks nekā nulles temperatūra ar lielu mitrumu.
Pavasara pirmās vēsmas mēneša beigās
Visgaidītākais brīdis februārī ir tā nogale. Ap divdesmit sesto datumu vēsturiski tiek fiksētas siltākās dienas, kad vidējā temperatūra pakāpjas līdz plus diviem grādiem. Tas varbūt neizklausās daudz, bet pēc janvāra un februāra sākuma sala tā šķiet kā īsta dāvana. Sniegs sāk palikt smags un mitrs, un uz jumtiem parādās pirmās lāstekas.
Šajā laikā mēdz būt visvairāk tā dēvēto “slapjo dienu”, kad sniegs mijas ar lietu. Lai gan ceļi kļūst dubļaini un staigāšana ir apgrūtināta, gaisā jau sāk smaržot pēc pavasara. Mēneša pēdējā trešdaļa parasti ir siltākais segments visā februārī. Tieši šajās dienās mēs visbiežāk pieredzam, kā ziema sāk pamazām atkāpties, dodot ceļu martam.
Gatavošanās lielajam aukstumam
Kā jau runājām iepriekš, janvāra beigās un februāra sākumā mūs bieži sasniedz tieši tas lielais sals no austrumiem. Ja prognozes rāda -13°C vai pat -20°C, ir laiks pārliecināties, vai mājās viss ir kārtībā. Manā pieredzē šādos brīžos vislabāk palīdz kārtīga krāsns izkurināšana un siltas vilnas zeķes. Ja dzīvojat lauku mājā, varbūt ir vērts uz laiku pārcelties uz mazāku, vieglāk piesildāmu istabu, lai nebūtu jātērē pārlieku daudz malkas visai mājai.
Lasi vēl: “Mēs nezinām kā mums paveicies”: 5 izplatītas preces no Latvijas, kuras ķīnieši ved prom vairumā
Pati esmu ievērojusi, ka mēnešreižu laikā šāds aukstums liekas vēl skarbāks, tāpēc papildu siltums un miers nāk tikai par labu. Karsta tēja un silta sega šajās dienās nav kaprīze, bet nepieciešamība. Svarīgi ir nesasteigt ar plānāku drēbju vilkšanu, pat ja saule sāk spīdēt spožāk. Zeme vēl ir auksta, un ziemas pēdējie mēneši prasa pacietību.
Kā jūs parasti pārlaižat februāra pēdējos aukstuma viļņus – vai jau sākat gatavoties pavasarim, vai tomēr vēl baudāt ziemas mieru? Pastāstiet komentāros, kādas ir jūsu metodes mājīguma radīšanai šajā mainīgajā laikā.
