Šajā nedēļas nogalē Latvijā gaidāms ievērojams sals, un gaisa temperatūra vietām var pazemināties pat zem –20 grādiem. Par to intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Viņš norāda, ka, piemēram, Rucavā sniega segas biezums jau ir sasniedzis aptuveni 30 centimetrus. “Ziema Latvijā ir pilnībā iestājusies gan temperatūras, gan sniega daudzuma ziņā, un šobrīd prognozes liecina, ka tā saglabāsies vēl vismaz tuvākajās nedēļās,” uzsver Vīksna.
Meteorologs iezīmē arī konkrētākas prognozes gaidāmajai nedēļas nogalei. Piemēram, naktī uz sestdienu, 10. janvāri, Latvijas austrumu reģionos gaisa temperatūra varētu pazemināties pat zem –20 grādu atzīmes. “Neraugoties uz klimata pārmaiņām, Latvijā iestāsies īsta, spēcīga ziema,” piebilst Vīksna.
“Parasti tādu summu es ēdu nedēļu” pasmējās kavalieris(47), vajadzēja aiziet jau pēc pirmās minūtes
Pēc viņa teiktā, ap 15. un 16. janvāri iespējams neliels atkusnis, tomēr LVĢMC pārstāvis prognozē, ka kopumā ziemīgi laikapstākļi saglabāsies visa janvāra garumā. Runājot par nokrišņiem, Vīksna norāda, ka intensīva snigšana vairs nav gaidāma, taču sniega segas apjoms vēl turpinās pakāpeniski palielināties.
Vai ziema vēl būs?
Pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti, taču neviens atsevišķs gadalaiks nenosaka klimatu. Siltas ziemas kļūst arvien biežākas, taču pēkšņi aukstuma brīži joprojām ir iespējami, norāda Vilfands.
Eksperts skaidro, ka klimats tiek vērtēts, pamatojoties uz 30 gadu vidējiem rādītājiem, nevis atsevišķām gadalaikiem. Viens auksts vai silts janvāris nemaina kopējo ainu un neliecina par globālām pārmaiņām, tāpat kā viens sals gads neatgriež pagājušā gadsimta bargās ziemas.
Lasi vēl: Likumsargi pastāsta pēc kādām pazīmēm viņi izlemj, kuru automašīnu apturēt satiksmē un kāpēc
Kontrasts starp pēdējām gadalaikiem parāda laikapstākļu mainīgumu. 2024. gada janvārī temperatūra nokritās līdz -25–28 grādiem pēc Celsija, ielas bija pamestas, apkures stacijas bija atvērtas, un iedzīvotāji atcerējās klasiskas salnas ziemas. Turpretī 2025. gada janvārī bija neparasts atkusnis, sniegs izkusa, veidojot slapjdraņķi, un bērni nevarēja braukt ar ragaviņām vai būvēt sniegavīrus.
Klimatologi fiksē pakāpenisku vidējās ziemas temperatūras pieaugumu Austrumeiropas centrālajā daļā. Dienu skaits ar spēcīgām salnām samazinās, un atkušņu periodi kļūst biežāki, taču tas neizslēdz ārkārtīgi aukstus periodus. Šīs svārstības ir saistītas ar atmosfēras cirkulāciju: polāro virpuļu un ciklonu trajektorijas nosaka, vai no ziemeļiem ierodas auksts gaiss vai no Atlantijas okeāna silts gaiss.
Bet kā ar laika apstākļiem turpmāk ziemā? Klimatologi jau iepriekš norādīja, ka šī ziema globāli var kļūt par vienu no bargākajām pēdējos gados. Par to vairāk raksta rurpinājumā!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
