Gaidāmais 2026. gads solās būt visai neparasts visiem, kuri ar nepacietību gaida siltāku laiku. Zinātnieki jau ir aprēķinājuši precīzu brīdi, kad iestāsies astronomiskais pavasaris, taču daba, visticamāk, pasteigsies tam pa priekšu.
Prognozes rāda, ka šogad ziema atkāpsies neierasti agri, ļaujot saules stariem mūs sildīt ātrāk nekā citus gadus. Daudzviet siltums iestāsies tik strauji, ka pavasara sajūta mūs pārņems vēl pirms kalendārā marta vidus.
Kad oficiāli sāksies astronomiskais pavasaris
Lai gan mēs pavasari parasti sākam skaitīt ar pirmo martu, zinātniekiem ir savas metodes, kā noteikt precīzu šī gadalaika sākumu. Ārzemju planetārija eksperti ir aprēķinājuši, ka 2026. gadā astronomiskais pavasaris ziemeļu puslodē iestāsies 20. martā plkst. 16:46 pēc Latvijas laika. Tas ir brīdis, ko dēvē par pavasara ekvinokciju jeb lielo vienādību, kad diena un nakts kļūst vienāda garuma.
Šajā mirklī Saule šķērsos debess ekvatoru un pāries mūsu ziemeļu puslodē. Tas nozīmē, ka no šīs dienas saulīte pie mums kavēsies arvien ilgāk un dienas kļūs garākas par naktīm. Interesanti, ka tieši 20. martā Saule lec precīzi austrumos un riet precīzi rietumos, atrodoties virs horizonta tieši 12 stundas. Tajā pašā laikā zemeslodes otrā pusē, dienvidos, tajā brīdī sāksies astronomiskais rudens.
Prognozes sola neierastu siltumu
Sinoptiķi šobrīd ir vienisprātis – 2026. gada pavasaris būs agrs un patīkami silts. Hidrometeoroloģijas centros veiktās analīzes rāda, ka siltās gaisa masas pārņems plašus reģionus daudz ātrāk nekā parasti. Speciālisti pat izmanto salīdzinājumu ar “koši sarkanām” prognožu kartēm. Tas nozīmē, ka temperatūra krietni pārsniegs parastās klimatiska normu robežas, un mūs gaida krietni siltāks laiks nekā vidēji pēdējos gados.
Šāda scenārija iespējamība tiek vērtēta kā ļoti augsta – vairāk nekā 90%. Tas nozīmē, ka jau februāra beigās mēs varētu sajust pirmās pavasara vēsmas. Ziema ar katru gadu kļūst arvien īsāka, un šis gads nebūs izņēmums. Straujā sasilšana var sagādāt pārsteigumus arī dabai, jo augi un koki var sākt mosties agrāk nekā mēs to esam pieraduši redzēt.
Ko tas nozīmē mūsu ikdienai
Tik agra pavasara iestāšanās ietekmē ne tikai mūsu noskaņojumu, bet arī ikdienas ritmu. Ja temperatūras stabiņš sāks kāpt uz augšu jau februārī, sniega kārta izzudīs ļoti strauji. Tas var radīt situācijas, kurās zeme nepaspēj uzsūkt visu mitrumu, tāpēc upēs līmenis var celties agrāk nekā ierasts. Tajā pašā laikā dārzu darbu cienītājiem tas var nozīmēt iespēju sākt sezonu ātrāk, taču jābūt uzmanīgiem ar iespējamām naktssalnām, kas mēdz sekot straujam siltumam.
Kopumā var teikt, ka 2026. gads turpinās tendenci uz siltākām ziemām un straujāku pāreju uz pavasari. Lai gan astronomiskais sākums martā ir nemainīgs saules ceļš, reālie laikapstākļi mūs lutinās jau labu laiku pirms tam. Šķiet, ka biezos mēteļus šogad varēsim nolikt skapī daudz ātrāk nekā pērn, jo pavasaris jau klauvē pie durvīm un plāno palikt uz ilgu laiku.
Ko gaidīt Latvijā
Gaidāmā trešdiena Latvijā atnāks ar visai dažādiem laikapstākļiem, sadalot valsti divās daļās. Kamēr vienā pusē debesis klās mākoņi un snigs, citviet iedzīvotājus joprojām priecēs saule, lai gan sals nekur nepazudīs. Sinoptiķi prognozē, ka nokrišņu zona lēnām virzīsies no valsts dienvidrietumiem, vispirms skarot Kurzemi un vēlāk arī centrālos rajonus. Šī būs diena, kad laikapstākļi būs tiešā mērā atkarīgi no tā, kurā pilsētā jūs atrodaties.
Auksta nakts un pirmās pārslas Kurzemē
Naktī sniegs gaidāms tikai pašos Kurzemes dienvidrietumos, bet pārējā valstī debesis būs mierīgas. Gaisa temperatūra daudzviet noslīdēs visai zemu, vidēji sasniedzot mīnus 11 līdz mīnus 17 grādus. Tomēr visaukstākais laiks joprojām saglabāsies Latvijas austrumu pusē, kur termometra stabiņš vietām var noslīdēt pat līdz mīnus 23 grādu atzīmei. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu un dienvidaustrumu vējš, kas liks gaisam šķist vēl dzestrākam.
Sniega mākoņi pret saulainiem austrumiem
Dienas laikā situācija kļūs interesantāka. Kamēr valsts rietumu un centrālajā daļā daudzviet snigs, austrumu rajonos diena aizritēs bez nokrišņiem un turpinās spīdēt saule. Tas nozīmē, ka, braucot cauri Latvijai, varēs redzēt krasas pārmaiņas no pelēkām, sniegotām debesīm līdz skaidram ziemas rītam. Gaisa temperatūra dienas vidū kļūs nedaudz patīkamāka un pakāpsies līdz mīnus 5 vai mīnus 10 grādiem, kas šādam ziemas mēnesim ir pavisam pierasts rādītājs.
Kādi laikapstākļi gaidāmi galvaspilsētā
Rīdziniekiem rīts būs mierīgs un bez sniega, taču jārēķinās ar diezgan stipru salu, jo naktī temperatūra pilsētā būs ap mīnus 13 grādiem. Dienas gaitā debesis pamazām aizklās mākoņi, un pēcpusdienā gaidāms neliels sniegs. Pūtīs mērens dienvidaustrumu vējš, bet gaiss iesils līdz aptuveni mīnus 7 grādiem. Tāpēc, plānojot savas ikdienas gaitas galvaspilsētā, ir vērts atcerēties par siltiem cimdiem un faktu, ka pēcpusdienā ielas var kļūt nedaudz sniegotas.
