Vairākos reģionos oktobra sākumu iezīmēs netipiski laika apstākļi. Prognozējamas spēcīgas snigšanas, spēcīgas vēja brāzmas un ārkārtīgi zema temperatūra, kas sasniegs mīnus 20–30 grādus pēc Celsija.
Saskaņā ar ziņām, ziemeļu daļā oktobra pirmajās dienās gaidāmi īpaši strauji aukstuma periodi. Neskatoties uz neseno snigšanu, meteorologi brīdina par laika apstākļu pasliktināšanos turpmākajās dienās.
Īpaši spēcīgas snigšanas, puteņi un brāzmains vējš, kura ātrums sasniegs ātrumu līdz 22 metriem sekundē, gaidāms dienvidu teritorijā, Irkutskas apgabalā līdz 2. oktobrim. Dažos apgabalos temperatūra var pazemināties līdz mīnus 10–15 grādiem pēc Celsija.
Nevēlami laika apstākļi skars arī Tālo Austrumu reģionus. Daudzviet novadā septembra beigās un oktobra sākumā parasti valda maigs, vasarai līdzīgs laiks, kas piemērots peldēšanai. Tomēr šogad gaidāmi neparasti apstākļi. Dažos reģiona rajonos spēcīgas snigšanas apvienojumā ar lietu gaidāmas jau oktobra pirmajās desmit dienās. Naktīs temperatūra pazemināsies līdz mīnus vienam vai diviem grādiem pēc Celsija, kas oktobrim parasti nav gaidāms.
Ziema vēl ir divu mēnešu attālumā, taču prognozētāji, gluži kā sliktu laikapstākļu vēstneši, jau ir pārvilkuši tumšus aizkarus pār mūsu nākotnes uztveri. Viņu prognozes nav tikai vārdi, bet gan dārdoši trauksmes zvani, kas skan saskaņoti ar pārmaiņām, kas pārņem mūsu planētu.
Šoreiz mēs nerunājam par ierastajām anomālijām — nevis par stiprām salnām vai nepanesamu karstumu —, bet gan par visas klimata sistēmas globālu metamorfozi. Katru dienu mēs esam liecinieki tam, kā daba, gluži kā liels mākslinieks, maina savu paleti. Vasaras dienas, līdzīgi kā veca glezna, zaudē savu dzīvīgumu, un ziemas naktis, līdzīgi aizmirstām pasakām, kļūst arvien neparedzamākas.
Kas mūs sagaida?
Eksperti prognozē, ka pašreizējam un gaidāmajam ziemas periodam sekos vēl radikālākas pārmaiņas, kas novedīs pie ierasto ziemas apstākļu izzušanas. Ārzemju Zinātņu akadēmijas loceklis Kļimenko ir pārliecināts, ka nākotnē stipras salnas nav gaidāmas. Pēc viņa teiktā, tipiskas ziemas, kādas mēs tās pazīstam, izzudīs vismaz uz pusgadsimtu, un galvaspilsētā temperatūra zem -30 grādiem pēc Celsija ir pilnībā neiespējama.
Klimata eksperti uzsver, ka pašreizējā sasilšana nav tikai īslaicīga novirze, bet gan pastāvīga tendence mūsu planētas klimata evolūcijā. Slavenais ekologs un klimatologs Kokorins no Dabas un cilvēku fonda prognozē, ka siltas ziemas kļūs par ikdienišķu parādību. Viņš uzskata, ka to biežums palielināsies divas līdz trīs reizes salīdzinājumā ar pēdējām trim desmitgadēm. Pašreizējās izmaiņas pilnībā atbilst šīm prognozēm.
Piemēram, pagājušajā ziemā bija augsta temperatūra, gandrīz sasniedzot rekordaugstu līmeni. Vidējā gaisa temperatūra svārstījās no nulles līdz diviem grādiem pēc Celsija. Ir svarīgi atzīmēt, ka katra no pēdējām desmitgadēm ir bijusi starp siltākajām meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Austrumeiropas ģeogrāfiskajam novietojumam ir būtiska loma notiekošajās klimata pārmaiņās. Ievērojama valsts daļa atrodas polārajos reģionos, kur globālās klimata pārmaiņas ir īpaši izteiktas. Ievērības cienīgi, ka sasilšanas temps ir vairāk nekā 2,5 reizes lielāks nekā vidēji pasaulē. Turklāt būtiska ietekme ir arī sauszemes pārsvaram pār ūdeni, jo kontinentālās sauszemes teritorijas sasilst ātrāk nekā okeāni.
Šī klimata dinamika noved pie daudzu nelabvēlīgu notikumu attīstības. Arvien biežāk sastopami ekstremāli laikapstākļi: ilgstoši sausuma periodi, spēcīgas viesuļvētras, pēkšņas vētras, postoši viesuļvētras un lieli meža ugunsgrēki. Meteoroloģiskie dati liecina par šādu notikumu biežuma un intensitātes pastāvīgu pieaugumu, kas būs īpaši jūtams turpmākajos gados.
Bet ko no laikapstākļiem varam Latvijā gaidīt? Arī nebūs viegli..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
No pirmā acu uzmetiena maiga ziema var šķist svētība. Tomēr tas slēpj nopietnas briesmas valstij. Finansiālie zaudējumi jau tagad sasniedz miljardus. Šī problēma ir visakūtākā apgabalos, kur atrodas enerģijas objekti, kur ūdens resursi ir ierobežoti. Dzesēšanas ūdens trūkums nopietni ierobežo elektrostaciju spēju ražot enerģiju ar pilnu jaudu.
Apkures sezonas ilguma maiņa nenodrošinās gaidīto ietaupījumu. Neskatoties uz apkures sezonas saīsināšanu par 2–3 nedēļām, novecojušas katlu sistēmas nespēj pielāgoties pēkšņām temperatūras svārstībām, kā rezultātā to darbība ir neefektīva. Tas izraisa siltumapgādes pārtraukumus: dažas mājas nav pietiekami siltas, bet citas piedzīvo pārkaršanu.
Klimatologi prognozē, ka gaidāmā ziema būs viena no neparedzamākajām vēsturē. Galvenais faktors, kas noteiks laika apstākļus, būs nepieredzēta okeāna temperatūras paaugstināšanās, kas pastiprinās liela mēroga atmosfēras parādības. Ziema sāksies ar neparastiem laika apstākļiem. Lai gan pirmais sniegs uzsnigs novembra vidū, pilnīga sniega sega izveidosies tikai decembrī.
Slapjš sniegs palielinās apledojušu ceļu risku. Temperatūra decembrī un janvārī būs ievērojami augstāka nekā parasti, par 2–3 grādiem pēc Celsija. Augsts gaisa mitrums padarīs aukstumu intensīvāku, un biežas svārstības starp virs nulles un zem nulles temperatūru sarežģīs ceļošanu apdzīvotās vietās.
Tagad gan par Latviju..
Lasi vēl: Ceļu inspektors lūdz jums iekāpt patruļas automašīnā: kādos gadījumos no tā obligāti jāatsakās
Novembra vidū Latvijā pārsvarā valdīs paaugstināta atmosfēras spiediena ietekme, tāpēc spēcīgi nokrišņi nav gaidāmi. Tomēr palaikam uzlīs neliels lietus, vietām iespējama migla, kā arī neliels sniegs. Vējš būs pārsvarā lēns, bet gaisa temperatūra nedaudz pazemināsies un saglabāsies tuvu klimatiskajai normai.
Mēneša otrajā pusē prognozēts, ka nokrišņu daudzums varētu palielināties, atsevišķos reģionos iespējama sniega segas izveidošanās, un gaisa temperatūra biežāk noslīdēs zem nulles grādiem.
Savukārt decembrī vidējā gaisa temperatūra pārsvarā būs augstāka par ilggadējo normu, un arī nokrišņu daudzums, pēc pašreizējām prognozēm, varētu būt lielāks nekā ierasts.
Atbilstoši Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) publiskotajiem datiem ziemas turpinājumā – janvārī un februārī – vidējā gaisa temperatūra Latvijā prognozēta augstāka nekā parasti, taču attiecībā uz nokrišņu daudzumu vienota tendence pagaidām nav vērojama.
