No pirmā acu uzmetiena maiga ziema var šķist svētība. Tomēr tas slēpj nopietnas briesmas valstij. Finansiālie zaudējumi jau tagad sasniedz miljardus. Šī problēma ir visakūtākā apgabalos, kur atrodas enerģijas objekti, kur ūdens resursi ir ierobežoti. Dzesēšanas ūdens trūkums nopietni ierobežo elektrostaciju spēju ražot enerģiju ar pilnu jaudu.
Apkures sezonas ilguma maiņa nenodrošinās gaidīto ietaupījumu. Neskatoties uz apkures sezonas saīsināšanu par 2–3 nedēļām, novecojušas katlu sistēmas nespēj pielāgoties pēkšņām temperatūras svārstībām, kā rezultātā to darbība ir neefektīva. Tas izraisa siltumapgādes pārtraukumus: dažas mājas nav pietiekami siltas, bet citas piedzīvo pārkaršanu.
Klimatologi prognozē, ka gaidāmā ziema būs viena no neparedzamākajām vēsturē. Galvenais faktors, kas noteiks laika apstākļus, būs nepieredzēta okeāna temperatūras paaugstināšanās, kas pastiprinās liela mēroga atmosfēras parādības. Ziema sāksies ar neparastiem laika apstākļiem. Lai gan pirmais sniegs uzsnigs novembra vidū, pilnīga sniega sega izveidosies tikai decembrī.
Slapjš sniegs palielinās apledojušu ceļu risku. Temperatūra decembrī un janvārī būs ievērojami augstāka nekā parasti, par 2–3 grādiem pēc Celsija. Augsts gaisa mitrums padarīs aukstumu intensīvāku, un biežas svārstības starp virs nulles un zem nulles temperatūru sarežģīs ceļošanu apdzīvotās vietās.
Tagad gan par Latviju..
Lasi vēl: Ceļu inspektors lūdz jums iekāpt patruļas automašīnā: kādos gadījumos no tā obligāti jāatsakās
Novembra vidū Latvijā pārsvarā valdīs paaugstināta atmosfēras spiediena ietekme, tāpēc spēcīgi nokrišņi nav gaidāmi. Tomēr palaikam uzlīs neliels lietus, vietām iespējama migla, kā arī neliels sniegs. Vējš būs pārsvarā lēns, bet gaisa temperatūra nedaudz pazemināsies un saglabāsies tuvu klimatiskajai normai.
Mēneša otrajā pusē prognozēts, ka nokrišņu daudzums varētu palielināties, atsevišķos reģionos iespējama sniega segas izveidošanās, un gaisa temperatūra biežāk noslīdēs zem nulles grādiem.
Savukārt decembrī vidējā gaisa temperatūra pārsvarā būs augstāka par ilggadējo normu, un arī nokrišņu daudzums, pēc pašreizējām prognozēm, varētu būt lielāks nekā ierasts.
Atbilstoši Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) publiskotajiem datiem ziemas turpinājumā – janvārī un februārī – vidējā gaisa temperatūra Latvijā prognozēta augstāka nekā parasti, taču attiecībā uz nokrišņu daudzumu vienota tendence pagaidām nav vērojama.
