Vēsums tuvākajās dienās pienāks tikai centrālajā reģionā. Pēc meteorologu prognozēm, temperatūra sāks ievērojami pazemināties, sākot ar 13. oktobri, un dienas laikā zemākā temperatūra sasniegs 3 grādus pēc Celsija, bet naktī – nulli.
Daudzviet pārpludinās arī dažādas intensitātes lietus, vietām arī sniegs. Tomēr šīs pirmās slapjās sniegpārslas izkusīs tūlīt pēc nokrišanas zemē. Kad izveidosies sniega sega un vai ir pienācis laiks mainīt riepas.
Cik auksti kļūs
Pēc nedēļas ilgas siltas laika ir iestājies lietus un auksts laiks. Pēc sinoptiķa teiktā, visintensīvākie nokrišņi Centrālajā daļā būs saistīti nevis ar ciklonu, bet gan ar virkni auksto frontu no cita atmosfēras virpuļa – Ziemeļatlantijas. Balkānu ciklonam bija lielāka ietekme uz laikapstākļiem jūras piekrastē, un pēc tam tas virzīsies tālāk. Visintensīvākie ar to saistītie nokrišņi gaidāmi tikai šajos apgabalos.
Turpmākajās dienās Austrumeiropu un apkārtējo reģionu skars dažādas intensitātes lietus, vietām ar slapjdraņķi. No 12. līdz 13. oktobrim gaidāma ievērojama temperatūras pazemināšanās no +5 līdz +3 grādiem pēc Celsija, naktī temperatūrai potenciāli pazeminoties līdz nullei.
Ziemeļu ciklons, kas tuvosies Eiropas daļas centram, nesīs vēsāku laiku, lietu un mākoņainu laiku.
11. oktobrī gaidāms neliels lietus. Savukārt svētdien, 12. oktobrī, pēcpusdienā nokrišņi būs ievērojamāki — šī ir pirmā diena, kad termometra stabiņš noslīdēs zem 10°C. Dienas maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no 9°C līdz 7°C, kas ir maksimālā temperatūra,” atzīmēja eksperts.
Pēc viņa teiktā, sākot ar pirmdienu, 13. oktobri, sasniegs ievērojams aukstuma vilnis, un gaisa temperatūra būs aptuveni vienu grādu zem normas. Dienas maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no 7°C līdz 4°C, bet nakts minimālā gaisa temperatūra — no 0°C līdz 5°C.
“Šādi laikapstākļi saglabāsies aptuveni līdz trešdienai. Tiek prognozēti nokrišņi — neliels lietus un iespēja redzēt slapjas sniegpārslas. Sākot ar ceturtdienu, dienas temperatūra nedaudz paaugstināsies, sākot no 10°C līdz 5°C. Naktī maksimālā gaisa temperatūra tiek prognozēta no 5°C līdz 0°C — tuvu normai,” viņš teica.
Meteorologs atzīmēja, ka periods pēc 15. oktobra tiek saukts par pirmsziemas periodu — daba sāk gatavoties ziemai.
Kad gaidīt sniegu
Sniegs gaidāms tikai oktobra beigās, sacīja Pozdņakova. Stabila sniega sega, visticamāk, izveidosies laikā, kas ir tuvu klimatiskajai normai — novembra beigās vai decembra sākumā, viņa prognozēja.
“Pēc 10. novembra vidējā mēneša temperatūra parasti ir zem nulles. Iestāsies sals, kas ir raksturīgi novembrim. Sniega sega, visticamāk, saglabāsies ilgu laiku — visu ziemu, jo decembra temperatūra centrālajā daļā būs tuvu klimatiskajai normai. Tas nozīmē, ka tā noslīdēs zem nulles,” sacīja meteorologs.
Taču šobrīd līdz īstam sniegam vēl tālu, piekrita Vilfands. Viņš paskaidroja, ka stabilas sniega segas veidošanās periods parasti ir novembra beigās.
— Ir teiciens: “Oktobra sniegs neturpināsies.” Lai gan meteorologi ir skeptiski pret sakāmvārdiem, šajā gadījumā tā ir taisnība. Tāpēc tuvākajā nākotnē stabila sniega sega netiek prognozēta. Sniegpārslas varētu parādīties jau nākamnedēļ. “Tomēr tie uzreiz izkusīs,” sacīja eksperts. Pēc viņa teiktā, šī ziema būs aukstāka nekā pagājušā gada, un vidējā temperatūra būs aptuveni normas robežās un pat virs tās.
Pagājušais gads bija neparasti silta ziema: temperatūra visos ziemas mēnešos ievērojami pārsniedza klimatisko normu, atzīmēja Tatjana Pozdņakova. 2025. gada janvārī temperatūra bija par 6,5 grādiem augstāka nekā norma. Pagājušā gada janvāris bija tuvu ārkārtīgi siltam. Paredzams, ka šī ziema būs aukstāka nekā pagājušajā gadā, taču tas nenozīmē, ka tā būs auksta, precizēja eksperts.
Kopumā 2025./26. gada ziemā Centrālajā Austrumeiropā varētu būt novērojama “pozitīva anomālija”. Meteorologs norādīja, ka decembrī temperatūra, domājams, būs tuvu normai, bet janvārī un februārī — virs normas.
Paredzams, ka vidējā mēneša temperatūra decembrī lielākajā daļā būs tuvu ilgtermiņa vidējiem rādītājiem, Tālo Austrumu apgabala ziemeļaustrumos temperatūra būs zemāka par normu. Hidrometeoroloģijas centra tīmekļa vietnē norādīts, ka temperatūra, kas tuva ilgtermiņa vidējiem rādītājiem, visticamāk, būs 2026. gada janvārī. Tomēr Eiropas apgabalu centrālajos un dienvidu reģionos janvāris, domājams, būs ievērojami aukstāks nekā pagājušajā gadā.
Kad ir pienācis laiks mainīt riepas automašīnām?
2025. gada oktobra beigās pieprasījums pēc riepu servisa varētu gandrīz četrkāršoties salīdzinājumā ar septembri. Kopējā statistika par liecina par rekordlielu pieprasījuma pieaugumu oktobrī: par 273 % salīdzinājumā ar septembri,” atzīmēja eksperts. “Šī ir dabiska autovadītāju reakcija uz tuvojošos aukstumu un pamatota vēlme saglabāt drošību uz ceļiem.
Masveida riepu maiņas process parasti sākas, kad vidējā diennakts temperatūra vairākas dienas stabili saglabājas +5 līdz +7 grādu robežās pēc Celsija. Taču šogad situācija attīstās pēc īpaša scenārija. Oktobra sākumā valda silts laiks, kas pārsniedz klimatisko normu.
Aleksejs ieteica nesteigties mainīt riepas oktobra pirmajās desmit dienās, kamēr saglabājas silts laiks. Viņš teica, ka labāk ir paredzēt pastāvīgu aukstuma vilni un gaidīt, līdz vidējā diennakts temperatūra piecas līdz sešas dienas saglabāsies +4 līdz +6 grādu robežās pēc Celsija.
Tas novērsīs ziemas riepu priekšlaicīgu nodilumu uz silta ceļa seguma un neļaus ieslīgt pēdējo dienu pirms ziemas steigā.” Gudrāk ir ieplānot riepu apkopes apmeklējumu oktobra otrajā pusē — tad jūsu automašīna būs gatava pirmajam sniegam, un jūsu jaunajām ziemas riepām būs pietiekami daudz laika, lai iebrauktu, sacīja eksperts.
— “Tiklīdz vidējā diennakts temperatūra nokrītas līdz +5…+7 grādiem pēc Celsija, dodieties uz riepu servisu. Ja esat nedaudz paredzējis ilgstošu aukstuma periodu, tas ir labi. Braukšana ar vasaras riepām ziemā nemaz nedarbosies. Automašīna praktiski zaudēs visu saķeri: to nevarēs iedarbināt, un, ja tas iedarbināsies, tam būs grūtības bremzēt. Šādā scenārijā var sagaidīt vissliktākās iespējamās sekas,” viņš teica.
Ja autovadītājs ir aizkavējis riepu maiņu, vislabāk ir izvairīties no braukšanas un gaidīt siltāku laiku, kas parasti ir ārpus sezonas, vai arī mainīt riepas servisa centrā, kas atrodas pēc iespējas tuvāk mājām.
Zināms, ka Latvijā 12.oktobrī jau uzsnidzis pirmais sniegs – kurā pilsētā?
Svētdien Balvu novada Šķilbēnu pagastā novērots slapjš sniegs, kas kļuvis par pirmo šīs ziemas — 2025./2026. gada sezonas — sniegu, liecina laika vērotāja Mārtiņa Bergšteina ieraksts sociālajā tīklā “X”.
Sinoptiķu prognozes liecina, ka svētdien debesis tikai brīžiem skaidrosies, savukārt lielākajā valsts daļā gaidāms lietus. Vietām, īpaši ziemeļaustrumu rajonos, nokrišņi būs spēcīgāki, un atsevišķos apgabalos iespējams arī pērkona negaiss. Pūtīs mērens ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, kas brāzmās pastiprināsies līdz 15–19 metriem sekundē, bet piekrastē vēja spēks būs vēl jūtamāks — brāzmās līdz pat 20–22 m/s.
Rīgā svētdien debesis lielākoties būs mākoņainas, vietām gaidāms lietus. Pūtīs mērens līdz mēreni stiprs ziemeļrietumu, ziemeļu vējš, kas brāzmās sasniegs 15–19 m/s, bet priekšpusdienā iespējamas arī spēcīgākas brāzmas — līdz 20–22 m/s.
Pirms četrdesmit gadiem — 1973. gada 23. septembra rītā — Rēzeknē tika novērota trīs centimetrus bieza sniega kārta, kas, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, ir agrākā zināmā sniega sega Latvijas teritorijā. Agrā sniega epizodes Latvijā gan nav unikālas. 1966. gada 28. septembrī balta bija Alūksne, kur sniega segas biezums sasniedza piecus centimetrus, savukārt 1986. gada 26. septembrī īslaicīga snigšana tika novērota arī Rīgā.
Lasi vēl: Ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, kad mūžībā dodas tuvs cilvēks: stāsta pieredzējusi gaišreģe
Parasti pirmais sniegs Latvijā uzsnieg oktobrī, un mēneša nogalē dažviet veidojas jau arī pastāvīgāka sniega sega. Piemēram, pagājušā gada 25.–27. oktobrī Vidzemē pieredzēta ļoti spēcīga snigšana — Cēsīs sniega kārta sasniedza 35 centimetrus, liecina oficiālie mērījumi.
Savukārt 2003. gada 27. oktobrī Rīgā vienas diennakts laikā izveidojās līdz pat 39 centimetriem dziļš sniegs, kas kļuva par vienu no biezākajām oktobra sniega segām galvaspilsētas vēsturē.
