Meteorologi ir atjauninājuši savas prognozes rudens otrajam mēnesim, saņemot jaunus datus. 2025. gada oktobris, visticamāk, parādīs savu skarbo raksturu, solot drūmas emocijas rudenī.
Sākotnējās prognozes, kas paredzēja pakāpenisku pāreju uz aukstu laiku, vairs nav spēkā. Jaunākā informācija no pasaules meteoroloģiskajiem centriem liecina par spēcīgu atmosfēras fronšu veidošanos un gaisa masu cirkulācijas izmaiņām. Šie faktori ir piespieduši ekspertus pārskatīt savas oktobra prognozes, tagad prognozējot lielu nopietnu klimata anomāliju varbūtību.
Austrumeiropas centrālo reģionu iedzīvotāji būs pirmie, kas izjutīs laika apstākļu izmaiņas. Jau oktobra sākumā daudzviet apgabalā būs manāms aukstuma vilnis. Dienas temperatūra tik tikko sasniegs 10 °C, bet mēneša vidū tā pazemināsies līdz 5 °C. Tas nozīmē, ka vieglās rudens jakas būs jānoliek malā; būs laiks siltiem mēteļiem un cepurēm. Salnas pienāks ātri, un vislabāk ir tām sagatavoties.
Rietumu apgabalā oktobris būs mākoņains un mitrs. Tipiskā smidzinošā lietusgāze, ko pastiprina vējš, radīs vēsuma sajūtu. Sinoptiķi neizslēdz iespēju, ka neparasti auksts laiks iestāsies agrāk nekā parasti. Reģiona ziemeļos gaidāmi neparasti spēcīgi nokrišņi, kas apvienojumā ar aukstuma vilni prasa īpašu sagatavošanos gaidāmajai ziemai.
Arī citviet oktobris būs neparasts sezonai. Temperatūra sasniegs 7–10 °C. Galvenā problēma būs aukstuma, pieaugoša vēja un biežu lietusgāzu kombinācija. Šī kombinācija radīs mitru un vēsu dienu sajūtu. Visizaicinošākie periodi būs mēneša otrajā un trešajā desmitgadē, kad palielināsies nokrišņu daudzums un saglabāsies zema temperatūra. Jaunākā laika prognoze brīdina par bargu rudens vidu.
Oktobris austrumu apgabalā tradicionāli ir kontrastu mēnesis, un šis gads nebūs izņēmums, taču svārstības būs vēl krasākas. Mēneša pirmajā pusē saglabāsies relatīvi komfortabla temperatūra 12–17 °C dienā. Tomēr pēc oktobra vidus sāksies straujš aukstuma vilnis.
Temperatūra pazemināsies līdz 5–8 °C, un pirmās salnas iespējamas naktī. Stiprāks vējš un biežas laika frontes padarīs rudeni par diezgan skarbu pārbaudījumu. Klimats strauji mainās. Zinātnieki norāda, ka mūsu teritorija sasilst aptuveni divarpus reizes ātrāk nekā vidēji pasaulē.
Ziema arī nebūs no vieglajām
Tas noved pie fundamentālām izmaiņām ziemas sezonu raksturā. Siltas un nepastāvīgas ziemas pakāpeniski kļūst par normu, savukārt stipras salnas centrālajos reģionos kļūst par retumu.
Neparedzams kalendārās ziemas sākums. 2025.–2026. gada ziemas prognoze norāda uz tās nepastāvīgo raksturu. Decembrī var sākties agra snigšana, taču stabilas sniega segas veidošanās nav gaidāma līdz mēneša vidum. Slapjdraņķa un apledojuma periodi kļūs biežāki, radot ievērojamus šķēršļus autovadītājiem un komunālajiem pakalpojumiem.
Neparasti silts un mitrs janvāris. Ziemas vidus solās būt ievērojami siltāks nekā parasti. Janvārī tiek prognozēts, ka temperatūra būs divus līdz trīs grādus virs klimatiskās normas. Augsts mitrums apvienojumā ar pastāvīgām atmosfēras spiediena svārstībām var negatīvi ietekmēt cilvēkus.
Februāra kaprīzes un briesmas. Februāris Eiropas daļā būs bagāts ar nokrišņiem. Sinoptiķi brīdina par strauju temperatūras svārstību iespējamību, sākot no atkušņiem dienā līdz mīnus piecpadsmit grādiem pēc Celsija naktī. Galvenās briesmas radīs sasalstošs lietus, kas bieži noved pie elektrolīniju pārrāvumiem un liela mēroga elektroenerģijas padeves pārtraukumiem.
Pilsētu infrastruktūras izaicinājumi. Lielo pilsētu, iedzīvotājiem jāgatavojas biežiem atkušņiem, slapjdraņķim un apledojumam. Šie apstākļi palielina sabiedriskā transporta, elektrotīklu un apkures sistēmu darbības traucējumu risku. Novecojuši inženiertīkli, kas paredzēti pastāvīgai sasalšanas temperatūrai, ir slikti aprīkoti šādu slodžu apstrādei, kas var izraisīt ārkārtas situācijas.
Bet ko mēs varam gaidīt Latvijā?
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Ieteikumi sabiedrībai un varas iestādēm
Lai mazinātu gaidāmās ziemas negatīvo ietekmi, eksperti iesaka rīkoties iepriekš. Varas iestādēm ir jāstiprina inženiertīkli un jāizveido rezerves jauda. Privātmāju iedzīvotājiem jāpārbauda savas apkures sistēmas un jāsagatavo alternatīvi siltuma avoti. Autovadītājiem nekavējoties jānomaina riepas pret ziemas riepām un jāievēro īpaša piesardzība uz ceļiem.
Ekonomiskās un vides sekas
Siltas ziemas rada ne tikai neērtības mājsaimniecībām, bet arī nopietnus draudus ekonomikai. Lauksaimnieki dienvidu reģionos ir spiesti pielāgoties arvien biežākiem sausuma periodiem. Kūstošais mūžīgais sasalums ziemeļos turpina bojāt infrastruktūru. Turklāt pastāv ūdens trūkuma risks reaktoru dzesēšanai elektrostacijās vairākos reģionos.
Bet ko gaidīt no Latvijas laikapstākļiem?
Piektdien laika apstākļi Latvijā būtiskas pārmaiņas nepiedzīvos, taču gaiss kļūs nedaudz siltāks, prognozē sinoptiķi. Debesis lielākoties būs daļēji mākoņainas, un ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Naktī un rīta stundās vietām veidosies migla, bet vējš saglabāsies lēns.
Minimālā gaisa temperatūra naktī svārstīsies no +1 grāda valsts dienvidu daļā līdz aptuveni +10 grādiem Vidzemes piekrastē. Dienā gaiss iesils līdz +13..+17 grādiem. Rīgā tuvākajā diennaktī iespējams neliels un īslaicīgs lietus, debesis klās mainīgs mākoņu daudzums. Pūšot lēnam vējam, gaisa temperatūra būs ap +10 grādiem naktī un dienā sasniegs aptuveni +16 grādus.
Lasi vēl: Iedzīvotāji masveidā sākuši lielveikalos norēķināties pavisam jaunā veidā – bez PIN un bankas kartēm
Vienlaikus Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā “Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums” uzsvērts, ka globālās sasilšanas dēļ, jūras līmenim turpinot kāpt, līdz 2100. gadam Latvijā, atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija, prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem.
Analizējot līdzšinējos datus, secināts, ka jūras līmenis Latvijā līdz šim cēlies relatīvi nedaudz – salīdzinot klimatiskās normas periodus no 1961.–1990. un 1991.–2020. gadam, vidējais pieaugums bijis aptuveni pusotrs centimetrs. Tomēr, ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos šajā gadsimtā, sagaidāms, ka jūras līmeņa celšanās turpmāk norisināsies straujāk.
