Laikapstākļu prognozes liecina, ka gaidāmajā nedēļas nogalē sagaidāmi neparasti laika apstākļi.
Priekšpēdējā šī gada nedēļas nogale sola neparastus un pārsteidzošus laikapstākļus, kas būtiski atšķirsies no ierastajiem. Speciālisti uzsver, ka prognozētie apstākļi būs netipiski un pat anomāli.
Gismeteo eksperti prognozē, ka priekšpēdējā nedēļas nogale pirms gada noslēguma nesīs ievērojamas laikapstākļu pārmaiņas, kas būtiski izcelsies uz ierasto fona. Šīs izmaiņas varētu ievērojami ietekmēt gan cilvēku plānus, gan ikdienas aktivitātes.
Austrumeiropas reģionā sinoptiķi īpaši akcentē gaidāmās klimata izmaiņas. Ja nedēļas otrajā pusē daudzviet reģionā valdīja sals ar temperatūru līdz -5 grādiem, kas bija jūtams arī Baltijas valstīs, tad nedēļas nogalē laikapstākļi krasi mainīsies. Austrumeiropu skars nebijis atkusnis: sākumā temperatūra sasniegs +3 grādus, bet vēlāk varētu paaugstināties līdz +5 grādiem vai augstāk.
Tuvākajā nedēļas nogalē decembrim neraksturīgās temperatūras svārstības būs īpaši izteiktas: no -7 līdz +7 grādiem. Prognozēti arī intensīvi nokrišņi – slapjš sniegs un lietus. Šo apstākļu dēļ uzsnigušais sniegs sāks ātri kust, bet uz ceļiem, temperatūrai mainoties dažādos diennakts laikos, veidosies ledus. Šādas pārmaiņas apgrūtinās gan gājējus, gan autovadītājus.
Sinoptiķi prognozē, kādi laikapstākļi sagaidāmi janvārī un februārī. Eksperti norāda, ka ziemas atlikušajos mēnešos Austrumeiropā būs vērojami neparasti un pārsteidzoši klimatiskie notikumi.
Atzīts meteorologs uzsver, ka ziemas atlikušais periods būtiski atšķirsies no ierastajiem priekšstatiem par šo gadalaiku. Pat janvāris, kas tradicionāli tiek uzskatīts par aukstāko ziemas mēnesi, šogad solās būt ievērojami savādāks.
Speciālisti uzsver, ka El Ninjo parādība, kas šogad izpaužas īpaši spēcīgi, būtiski ietekmēs turpmākos ziemas mēnešus. Šīs temperatūras svārstības pasaules okeānā jau izraisījušas rekordlielu sniega daudzumu dažos Austrumeiropas apgabalos, un nākamajos mēnešos nokrišņu apjoms var sasniegt jaunus rekordus, radot neparedzamas situācijas.
Eksperti prognozē, ka janvārī un februārī laikapstākļi būs mainīgi, ar dažādiem nokrišņiem – reizēm slapjš sniegs, citreiz ledus lietus. Šīs parādības būs saistītas ar biežiem atkušņiem un skars arī Latviju. Turklāt temperatūra būs neierasti augsta: janvārī tā pārsniegs vidējo normu par 3–4 grādiem, un arī februārī tiek prognozēta līdzīga novirze.
Dienas laikā debesis lielākoties būs mākoņainas, taču līdz priekšpusdienai austrumu daļā tās vēl saglabāsies skaidras. Rietumos un centrālajos reģionos iespējams lietus, bet vakarā austrumos gaidāms slapjš sniegs. Sinoptiķi brīdina par mēreni stipru dienvidrietumu vēju, kas brāzmās var sasniegt 15–18 m/s, bet piekrastē tās var sasniegt pat 20–23 m/s.
Gaisa temperatūra būs neparasti augsta ziemai, sasniedzot +1 līdz +6 grādus. Rīgā dienas sākumā būs skaidras debesis, taču vēlāk tās kļūs mākoņainas, un vakarā ir iespējams lietus. Pūtīs mērens līdz stiprs dienvidrietumu vējš ar brāzmām līdz 15–16 m/s. Rīgā temperatūra būs no +3 līdz +4 grādiem.
Klimatiskās atsauces periods, ko izmanto klimata pārmaiņu analīzē, aptver 30 gadus no 1961. līdz 1990. gadam, un šī perioda vidējie rādītāji tiek izmantoti, lai izvērtētu ilgtermiņa temperatūras un nokrišņu izmaiņas.
Latvijā pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilda visiem kritērijiem, tika novērots 2023. gada decembra pirmajā dekādē. Savukārt šī gada janvārī un maijā laikapstākļi gandrīz atbilda aukstuma viļņa nosacījumiem, tomēr dažās dienās bija arī siltākas temperatūras, un aukstuma viļņa definētās prasības netika ievērotas sešas dienas pēc kārtas.
No janvāra līdz novembrim Latvijā tika reģistrētas 28 dienas, kad temperatūra atbilda aukstuma viļņa kritērijiem. Tajā pašā laikā bija arī 191 diena ar temperatūru, kas atbilst siltuma viļņu kritērijiem. No šīm siltajām dienām simts bija periodos, kuros temperatūra saglabājās augsta vismaz sešas dienas pēc kārtas.