Kalendārā ziema ir pusē. Līdz šim Austrumeiropā tā ir izpaudusies visā krāšņumā – bijis gan sals un sniegs, gan saule, neizpaliekot arī atkušņiem. Ko gaidīt no ziemas otrās puses?
Cik ilgi tā turpināsies un kādi laikapstākļi mūs sagaida? Vai gaidāms bargs sals, vai tieši pretēji – “temperatūras šūpoles”? Par to plašāk stāsta meteoroloģijas eksperts un fizikas-matemātikas zinātņu doktors, profesors Andrejs Belocerkovskis. Globālā sasilšana un “šūpoles”. Pašlaik tiešām ir meteoroloģiskās ziemas vidus – periods, kad vidējā diennakts temperatūra stabili turas zem 0°C.
Tajā pašā laikā ir svarīgi atcerēties, ka mēs dzīvojam paātrinātas globālās sasilšanas apstākļos. Tā nedaudz paaugstina vidējo temperatūru, bet ievērojami palielina tās svārstību amplitūdu,” skaidro profesors. Cik ilgi vēl turpināsies ziema? Mūsu reģionam tipiskā aina ir šāda: Aktīvā ziemas fāze: ilgst līdz februāra beigām.
Marts: ziemas “izplūšanas” periods
Formāli sals vēl ir iespējams, taču stabils ziemas režīms parasti vairs nesaglabājas. Citiem vārdiem sakot, priekšā ir vēl aptuveni 6–8 nedēļas pilnvērtīgas ziemas, pēc kurām sāksies pārejas periods. Tā kā tu plāno pavadīt laiku telpās, šis ir laiks, kad siltums un komforts mājoklī būs īpaši aktuāls.
Kāds būs laikapstākļu raksturs? Ar augstu varbūtību mūs gaida nevis stabila ziema, bet tieši “temperatūras šūpoles”: Īslaicīgs sals: Aukstuma viļņi būs, taču tie būs īsi un galvenokārt mēreni. Ilgstošs sals (vairākas nedēļas no -25°C līdz -30°C), kas bija raksturīgs pagātnei, mūsdienu klimatā gandrīz vairs neveidojas.
Regulāri atkušņi: Tie kļūs biežāki ziemas otrajā pusē, ko noteiks Atlantijas cikloni un gaisa masu kustība no rietumiem. Straujas maiņas: Ticamākais scenārijs ir dažas dienas sala, kam seko straujš siltums un tad atkal temperatūras kritums. Temperatūras lēcieni par 10–15 grādiem īsā laikā mūsdienās vairs nav anomālija, bet gan norma.
Profesors Belocerkovskis norāda, ka subjektīvi šī ziema tiek uztverta ne tik ļoti kā auksta, bet gan kā nevienmērīga un nogurdinoša.”Sezonas galvenais scenārijs ir sala un atkušņu mīšanās bez ilgstošiem stabila aukstuma periodiem. Klasiska, “līdzena” ziema pašreizējās klimata transformācijas apstākļos kļūst drīzāk par izņēmumu, nevis likumsakarību,” rezumē meteorologs.
Janvāris arī Latvijā ir bijis savādāks nekā ierasts
Janvāra vidus Latvijā: Piedzīvots neierasts aukstums un maz nokrišņu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, janvāra otrā dekāde Latvijā bijusi ievērojami aukstāka par klimatisko normu. Vidējā gaisa temperatūra valstī bija -10,3 grādi, kas ir par 8,1 grādu zemāk nekā ierasts.
Temperatūras kontrasti un rekordi. Bargākais sals: Reģistrēts 20. janvārī Daugavpilī (-24,5°C). Šajā reģionā novirze no normas bija vislielākā – pat par 10,7 grādiem aukstāks nekā vidēji. Siltākā vieta: Pat mēneša maksimālā temperatūra palika zem nulles – -1,8 grādi Pāvilostā (16. janvārī).Mērenākais aukstums: Vismazākā atkāpe no normas fiksēta Kolkā (-5,5 grādi pret normu).
Lasi vēl: Vai beigas piemājas veikaliņiem: eksperti brīdina par drūmu scenāriju Latvijas reģionos
Kopumā šis mēnesis pagaidām ir aukstākais kopš 2012. gada februāra, bet aizvadītās naktis atnesušas lielāko salu pēdējo divu gadu laikā. Nokrišņi un sniega sega. Janvāra vidus bijis neparasti sauss – nokrišņu daudzums bija vien 12% no normas (1,8 mm).Visvairāk snidzis Irbenē (5,3 mm), bet vismazāk Zvejniekciemā (0,3 mm).
Neraugoties uz mazajiem nokrišņiem, visu Latviju klāj sniegs – vismaz 5 cm biezumā, savukārt vietām dekādes sākumā sniega sega sasniedza pat 30 cm. Vējš un mitrums. Vēja brāzmas: Stiprākais vējš fiksēts 14. janvārī Kolkā (17,5 m/s).Gaisa mitrums: Vidēji valstī tas bija 84%, svārstoties no 81% Rīgā līdz 88% Dobelē.
