Daudzi dārznieki ziemas mēnešos saskaras ar nepatīkamu atklājumu: paņemot rokā stingru un glītu sīpolu, pēc tā pārgriešanas atklājas, ka iekšpuse ir kļuvusi mīksta, tumša vai pat sākusi pūt.
Šī problēma ir īpaši viltīga, jo vizuāli dārzenis izskatās vesels, un bojājumus var pamanīt tikai tad, kad process jau ir neatgriezenisks.
Lai pasargātu atlikušos krājumus un izvairītos no līdzīgām kļūdām nākamajā sezonā, ir svarīgi saprast šīs parādības patiesos iemeslus.
Kāpēc sīpols sāk pūt “no sirds”?
Visbiežāk iekšējo puvi izraisa baktērijas vai sēnīšu infekcijas, kas sīpolā iekļūst vēl tā augšanas laikā. Šo procesu sauc par baktēriju kakla puvi. Atšķirībā no virspusējiem bojājumiem, šī infekcija sāk izplatīties no sīpola “kakliņa” (vietas, kur laksti pāriet sīpolā) uz leju pa iekšējām kārtām.
Galvenie faktori, kas veicina šo problēmu:
Pārmērīgs mitrums nobriešanas laikā: Ja vasaras nogale ir lietaina un sīpola kakliņš nepaspēj laicīgi sakalst, baktērijas pa sulīgajiem audiem viegli iekļūst dārzeņa vidū.
Nepareiza lakstu apgriešana: Viena no biežākajām kļūdām ir pārāk agra lakstu nogriešana tūlīt pēc ražas novākšanas. Ja kakliņš vēl ir zaļš un sulīgs, griezuma vieta kļūst par “vārtiem” infekcijai.
Slāpekļa pārbagātība: Pārlieku dāsna mēslošana vasaras otrajā pusē neļauj sīpolam laicīgi “aizmigt”, padarot tā audus pārāk mīkstus un uzņēmīgus pret slimībām.
Kā atpazīt bojātos sīpolus pagrabā?
Tā kā no ārpuses sīpols izskatās labi, krājumu pārbaudei jāizmanto tauste.
Pārbaude pie kakliņa: Stingri piespiediet ar īkšķi sīpola augšdaļu tieši pie vietas, kur auguši laksti. Ja tā šķiet mīksta, padodas vai ir jūtams nepatīkams aromāts – sīpols iekšpusē jau ir sācis bojāties.
Sīpola pamatnes apskate: Pārbaudiet sīpola apakšdaļu. Ja tajā redzams pelējums vai mitrums, visticamāk, infekcija jau ir skārusi arī iekšpusi.
Praktiski padomi ražas glābšanai
Ja pamanāt pirmās puves pazīmes, rīkojieties nekavējoties:
Tūlītēja šķirošana: Viens pūstošs sīpols izdala mitrumu un gāzes, kas paātrina blakus esošo veselo dārzeņu bojāšanos. Izņemiet visus aizdomīgos sīpolus no kopējās kastes.
Papildu žāvēšana: Ja krājumi šķiet mitri, pārvietojiet tos uz dažām dienām siltā (ap 25°C), labi vēdināmā telpā. Tas palīdzēs sakalst ārējām miziņām un pasargās no tālākas infekcijas izplatības.
Glabāšanas apstākļi: Sīpolus vislabāk uzglabāt seklās kastēs vai tīklos, kur gaiss brīvi cirkulē. Nekādā gadījumā neglabājiet tos polietilēna maisos, kuros veidojas kondensāts.
Profilakse nākamajai sezonai
Lai nākamgad raža būtu vesela, atcerieties zelta likumu: divas nedēļas pirms sīpolu novākšanas pilnībā pārtrauciet to laistīšanu. Ļaujiet lakstiem dabiski nogulties un sakalst uz dobes. Tikai tad, kad sīpola kakliņš ir kļuvis “papīram līdzīgs” un pilnīgi sauss, dārzenis ir gatavs ilgstošai uzglabāšanai.
