Diemžēl necienīgi mantinieki nav tikai seriālu scenāristu fantāzija – tādi cilvēki sastopami arī īstajā dzīvē. Cilvēkiem parasti ir dabiska vēlme rūpēties par saviem tuvākajiem, īpaši par vecākiem un bērniem, taču ne vienmēr viss notiek tā, kā būtu pareizi.
Dažkārt tas ir izglītības trūkuma, citkārt – vāja rakstura dēļ, bet gadās, ka bērni atsakās palīdzēt saviem gados vecajiem vecākiem tieši tad, kad viņiem visvairāk nepieciešams atbalsts.
Bērnu attieksmi pret sirmajiem vecākiem ietekmē dažādi faktori, tostarp ģimenes attiecības, personības iezīmes un sabiedrības normas. Nereti bērni ir aizņemti ar saviem pienākumiem – darbu, ģimenes dzīvi un personīgajām interesēm –, kas var novest pie tā, ka viņi nepievērš vecākiem pietiekamu uzmanību.
Lasi arī: Manai mammai piedzima bērns 53 gadu vecumā — tagad viņa vēlas, lai es viņu audzinu
Ja ģimenē ir bijušas sarežģītas attiecības vai konflikti, bērni var izvairīties no saskarsmes ar vecākiem vai neuzskatīt to par prioritāti. Tāpat, ja bērni dzīvo tālu prom vai saskaras ar transporta un laika ierobežojumiem, viņi var justies mazāk saistīti ar vecākiem un bieži vien nespēj sniegt nepieciešamo atbalstu un rūpes.
Reizēm bērni saskaras ar finansiālām grūtībām vai pienākumiem pret savu ģimeni, kas var liegt viņiem iespēju sniegt saviem sirmajiem vecākiem nepieciešamo materiālo vai emocionālo atbalstu.
Tāpat arī sabiedrības normas un attieksme var ietekmēt bērnu izturēšanos pret sirmajiem vecākiem. Dažādās kultūrās pastāv atšķirīgi uzskati par bērnu atbildību pret vecākiem, un šie priekšstati var mainīties atkarībā no konkrētās sabiedrības vērtībām un tradīcijām.
Ņemot vērā šos faktorus, ir būtiski izprast gan bērnu, gan sirmajiem vecākiem aktuālās vajadzības un apstākļus, lai veidotu ciešākas un harmoniskākas attiecības ģimenē. Atvērta komunikācija, empātija un savstarpējs atbalsts var stiprināt ģimenes saites un veicināt labāku sapratni starp paaudzēm.
Šis nav tas gadījums
Tomēr šis nav tāds gadījums. Šie cilvēki, par kuriem ir runa, nejūt ne mazāko vainas sajūtu. Taču tieši viņi visbiežāk steidzas pirmie pieprasīt mantojumu, īpaši tad, ja tas ietver taustāmus finansiālus ieguvumus.
Šie cilvēki parasti vispār neuztver pamatotas piezīmes par taisnīgumu vai sirdsapziņu. Šķiet, ka tajā brīdī viņu sirdsapziņa vienkārši ir iemigusi. Kā gan tas var notikt?
Jūlija un Oļegs sacentās savā starpā jau kopš bērnības. Jaunākais brālis centās sevi pierādīt, jo mājās izjuta nepieciešamību apliecināt sevi kā vīrietis. Savukārt māsa pastāvīgi viņu ķircināja un izjokoja.
Tā bija bezrūpīga bērnība parastā vidusmēra ģimenē, kurā vecāki mīlēja savus bērnus, un bērni – savus vecākus.
Pieaugot, Jūlija devās mācīties uz citu pilsētu. Laikam ejot, viņa kļuva garīgi nobriedusi un skaidri zināja, ko vēlas sasniegt.
Viņa tiecās atrast sevis cienīgu dzīvesbiedru un veidot veiksmīgu karjeru. Taču mazpilsētā, kurā viņa uzauga, to nebija viegli īstenot – tomēr nomaļa vieta ar ierobežotām iespējām.
Tāpēc Jūlija bija spiesta vairāk domāt par savu nākotni un mērķtiecīgi tiekties uz to.
Bet…
22 gadu vecumā Jūlija apprecējās. Viņas izvēlētais vīrietis bija no labas ģimenes, bez kaitīgiem ieradumiem un pievilcīgs – tieši tāds, kādu viņa bija vēlējusies.
Tagad bija pienācis laiks ķerties pie veiksmīgas karjeras veidošanas. Jūlija veiksmīgi apvienoja studijas ar darbu. Neskatoties uz salīdzinoši nelielo pieredzi, viņa guva lielus panākumus, un bija skaidrs, ka drīz viņu iecels par nodaļas vadītāju, kurā viņa strādāja. Vajadzēja tikai vēl mazliet pacensties.
Pēc 10 mēnešiem Jūlija….
Šie “atkritumi” jūsu dārzā ir visīstākais dārgums, ko gudri dārznieki nekad neizmet
Šķir otru lapu, lai uzzinātu trako noslēgumu šim gadījumam
