Kotlešu cepšana pannā man vienmēr asociējas ar eļļas šļakatām un piedegušu smaržu visā mājā. Izrādās, ka cepeškrāsnī tās izdodas daudz sulīgākas, un pati gatavošana neprasa gandrīz nekādu stāvēšanu pie plīts.
Vakaros pēc darba stāvēšana pie plīts un kotlešu grozīšana pannā bieži vien šķiet pārāk laikietilpīga. Turklāt pēc tam visa virtuve ir jātīra no eļļas šļakatām, un drēbes pievelkas ar cepšanas smaržu. Es jau sen esmu pārgājusi uz kotlešu gatavošanu cepeškrāsnī, jo tas ļauj ietaupīt laiku un virtuvē saglabāt tīrību. Kamēr gaļa cepas pati, es varu mierīgi pagatavot piedevas vai vienkārši atpūsties.
Šādā veidā gatavotas kotletes vienmēr izdodas sulīgas un mīkstas. Tās neapdeg no ārpuses un nepaliek jēlas vidū, kā tas reizēm gadās uz pannas. Arī bērniem šāds variants garšo labāk, jo kotletes nav treknas. Tas tiešām ir vienkāršākais ceļš uz siltām un sātīgām vakariņām bez lieka stresa.
Sastāvdaļas, kas vienmēr ir pa rokai
Es parasti izmantoju produktus, kas jau atrodas ledusskapī vai pieliekamajā. Nav jāpērk nekas eksotisks, lai rezultāts būtu izcils.
Maltā gaļa: aptuveni 500 grami (cūkgaļa vai jaukta ar liellopu).
Kartupeļi: 2 vidēja izmēra bumbuļi.
Sīpols: 1 liels gabals.
Ķiploks: 2 līdz 3 daiviņas.
Baltmaize: 3 šķēles (bez garozas).
Skābais krējums: 1 vai 2 ēdamkarotes.
Sviests: apmēram 50 grami.
Sāls un pipari: pēc garšas.
Eļļa: nedaudz pannas ieziešanai.
Kā es sagatavoju gaļas masu
Sākumā es ielieku baltmaizi bļodiņā ar ūdeni, lai tā kārtīgi izmirkst. Kamēr maize briest, es nomizoju kartupeļus un sarīvēju tos uz pašas smalkākās rīves. Tieši rīvēti kartupeļi ir tas noslēpums, kas neļauj kotletēm cepeškrāsnī izkalst. Tie satur mitrumu un padara gaļas tekstūru ļoti maigu.
Sīpolu un ķiplokus es parasti sasmalcinu blenderī līdz putras konsistencei. Ja blendera nav, tos var arī sarīvēt vai ļoti smalki sakapāt. Kad maize ir kļuvusi mīksta, es to kārtīgi nospiežu ar rokām, lai nebūtu lieka ūdens. Visas šīs sastāvdaļas es lieku lielā bļodā kopā ar malto gaļu.
Pievienoju sāli un piparus. Tad klāt lieku vienu vai divas ēdamkarotes skābā krējuma. Krējums palīdz visai masai kļūt viendabīgai un piešķir patīkamu garšas niansi. Visu kārtīgi samīcu ar rokām. Masu vajag nedaudz “atdauzīt” pret bļodas malām, lai kotletes pēc tam labāk turētos kopā un neplaisātu.
Gatavošana cepeškrāsnī
Es ieslēdzu cepeškrāsni uz 200 grādiem, lai tā sāk silt. Cepamvirsmu es viegli ieziežu ar eļļu, lai nekas nepieliptu. Tad ar slapjām rokām veidoju glītas, vienādas kotletītes. No šāda daudzuma parasti sanāk apmēram 11 gabali, katra nedaudz mazāka par plaukstu.
Liekot uz pannas, es starp kotletēm atstāju nelielas atstarpes. Tad lieku tās karstajā krāsnī uz pirmajām 15 minūtēm. Šajā laikā gaļa “savelkas” un sāk veidoties viegla garoziņa.
Pēc tam es pannu izvelku ārā un uz katras kotletes uzlieku nelielu gabaliņu sviesta. Sviests izkusīs un iesūksies gaļā, padarot vakariņas karaliskas. Pēc tam lieku atpakaļ krāsnī vēl uz 15 minūtēm. Kad laiks ir pagājis, es kotletes vēlreiz apsmērēju ar to šķidrumu, kas iztecējis uz pannas – tas piešķir skaistu spīdumu.
Daži noderīgi padomi, ko esmu ievērojusi
Ja gribas vēl interesantāku garšu, gaļas masai var pievienot sauju smalki sagrieztu diļļu vai pētersīļu. Zaļumi cepeškrāsnī nezaudē krāsu un dod ļoti labu aromātu. Tāpat esmu mēģinājusi kotletes vidū ielikt mazu siera gabaliņu – bērni par šādu pārsteigumu vienmēr ir sajūsmā.
Vēl viena svarīga lieta ir temperatūra. Ja krāsns būs par vēsu, gaļa sāks sautēties savā sulā un kotletes būs bālas. Ja būs par karstu, tās ātri paliks sausas. 200 grādi ir tas “zelta vidusceļš”, kas manā virtuvē strādā vislabāk.
Kad kotletes ir gatavas, es tām ļauju pāris minūtes “atpūsties” turpat uz pannas. Tad visas sulas nostabilizējas un gaļa kļūst vēl garšīgāka. Pasniedzu tās parasti ar vārītiem kartupeļiem vai vienkāršiem dārzeņu salātiem. Tā ir kārtīga, mājas garša, kas neprasa pārcilvēcīgas pūles.
