Latviešu senči uzskatīja, ka pie mājas nevajag stādīt ievas, jo šim kokam piemīt negatīva enerģija. Kāpēc šāds ticējums vispār ir veidojies un ko par ievām teic citu tautu pieņēmumi.
Latviešu tautas ticējumam, ka ievām ir slikta enerģija, var pamatot dažādi. Pirmkārt, tas saistīts ar to, ka ievas zied pavasarī, un ziedot, tās ir ļoti smaržīgas un šī smarža ir ļoti spēcīga. Patiesībā ir tā, ka, ja cilvēks ilgi uzturas ziedošas ievas tuvumā, tad pēc laika kļūst miegains.
Tas ir tāpēc, ka ievas ziedos un lapās ir cianogēnie glikozīdi, kas lielākos daudzumos var izraisīt nelabumus. Tāpēc senos laikos cilvēki uzskatīja, ka ievas slikti ietekmē mūsu pašsajūtu.
Citos folkloras avotos ieva minēta kā “bēru koks”. Tas tāpēc, ka bieži vien pie baznīcām un kapsētām auga ievas un tāpēc to zarus bieži izmantoja atvadu ceremonijās. Tāpēc, visticamāk, veidojās uzskats, ka šo koku ikdienā labāk tuvumā mājām nestādīt. Dažās tautasdziesmās šie koki apdziedāti kā skumju simbols – tās zied krāšņi, bet arī ātri nozied.
Tomēr ne visi ticējumi folklorā, kas saistīti ar ievām, bija negatīvi. Tās simbolizēja arī mīlestību un jaunību. Tautasdziesmās bieži apdziedātas kā koks, pie kura jaunieši satikās un iemīlējās. Tāpat arī ievu krāšņā ziedēšana vēstī par pavasara sākšanos un vasaras tuvošanos.
Lasi vēl: Tuvojas silts un pat tveicīgs laiks: meteorologs Toms Bricis precizē laika prognozi pirmajai septembra nedēļai
Tomēr interesanti, ka daudzās citās Eiropas tautu tradīcijās ievai tika veltīta pavisam pretēja nozīme: cilvēki ticēja, ka šis koks ir aizsargājošs un labvēlīgs. Atšķirībā no latviešu ticējumiem, kur biežāk brīdināts nestādīt šos kokus pie mājas, Lielbritānijā, Īrijā un Skandināvijā ievas bieži stādīja tieši mājas tuvumā, lai tie sargātu no ļauniem un nelabvēlīgiem spēkiem. Tika uzskatīts, ka ieva atvaira raganas, burvestības un pat dažādas kaites, turklāt to smarža palīdzēja aizdzīt kukaiņus.
Dānijā un Zviedrijā pazīstams ticējums par “Ievas māti” – garu, kas mitinās šajā kokā. Ja ar koku rīkojās ar cieņu un to kopa, tad ieva atnesa mājai svētību un labklājību. Savukārt Lielbritānijā pat bija pieņemts stādīt ievu pie šķūņiem un kūtīm, lai sargātu gan lopus, gan cilvēkus. Tāpat dažviet pie mājas durvīm karināja ievu zarus un lapas kā sargājošus talismanus.
