Skarbā dzīve Latgalē; Edgars ar Līga dalās piedzīvotajā jeb kāpēc laukos vairs nav viegli (5)

“Māja sava. Dārzs. Klusums. Dzīvot šeit ir patīkamāk. Bet naudu nopelna pilsētā.”

Loģiski. Līdz nedēļas beigām mēs bijām pārguruši. Un mēs taču palīdzējām tikai pāris stundu dienā. Bet Māris ar Kristīni rāva pa divpadsmit četrpadsmit stundām. Lauku dzīves romantika izgaisa otrajā dienā. Palika smags darbs, nogurums, netīrumi, mēslu smaka, bļaujoši gaiļi sešos no rīta.

Jā, olas savas. Jā, piens naturāls. Jā, gaļa būs sava. Bet par kādu cenu? Mēs ar sievu atklāti parunājām. Es teicu: “Zini, es vairs negribu pārcelties uz laukiem.” Viņa pamāja. “Es arī. Tas ir pārāk smagi. Un galvenais — ekonomiski bezjēdzīgi.”

Stāsta fināls

Māris izturēja vēl kādus trīs mēnešus pēc mūsu aizbraukšanas. Pēc tam pārdeva kazas, cūkas gaļai. Atstāja tikai vistas — kādas divdesmit. Olām. Māju paturēja. Vasarā tur brauc kā uz vasarnīcu. Dzīvo, atpūšas. Māris iekārtojās maiņu darbā — aizbrauc uz mēnesi, atgriežas. Kristīne strādā attālināti. Naudu nopelna pilsētā. Laukos atpūšas.

Kad es pajautāju, vai viņš nenožēlo, Māris atbildēja godīgi: “Nē. Es pamēģināju, sapratu, ka tas nav mans. Saimniecība mūsdienu realitātē — tas ir vai nu milzīgs bizness ar miljoniem vērtiem ieguldījumiem, vai hobijs pensionāriem. Peļņai tas nestrādā. Ja nu vienīgi morālais gandarījums — ēd savu izaudzēto, dabīgu, tīru. Bet es parēķināju: vienkāršāk par to pašu naudu un laiku visu nopirkt veikalā. Un darba mazāk.”

Mēs ar Līgu esam pateicīgi par šo braucienu. Tas sagrāva mūsu ilūzijas par pārtikušu lauku dzīvi. Pēc šādas lauku pieredzes mēs nolēmām atpūsties labā viesnīcā civilizācijā. Rezervējām viesnīcu un bijām sajūsmā par iespēju padzīvot pieczvaigžņu viesnīcā pēc tiem apstākļiem, kuros bijām. Ticiet man, pēc tā sāk novērtēt labas viesnīcas.

Jā, laukos ir labi. Kā vasarnīcā, kā atpūtas vietā. Bet uzturēt saimniecību, pabarot sevi no zemes — 2026. gadā tas nav reāli bez milzīgiem ieguldījumiem. Laiks ir mainījies. Ekonomika ir mainījusies. Tas, kas strādāja mūsu vecmāmiņām, tagad nestrādā. Un paldies Dievam, ka mēs to sapratām uz sveša rēķina, nevis no savas pieredzes. Vai jūs gribētu savu saimniecību, vai varbūt jau ir bijusi līdzīga pieredze?