Mācību procesa pārtraukšana ceļojumu dēļ mūsdienās ir kļuvusi par aktuālu tematu daudzām diasporas ģimenēm. Galvenais dzinulis šādai rīcībai bieži vien ir ekonomiskais aspekts – skolēnu brīvlaikos lidojumu un naktsmītņu cenas pieaug dramatiski, nereti dubultojoties vai pat trīskāršojoties.
Šī iemesla dēļ vecāki izvēlas doties atpūtā mācību laikā, taču jārēķinās, ka Eiropas valstu izglītības sistēmas uz šādiem kavējumiem raugās ļoti atšķirīgi – no saprotošas pretimnākšanas līdz pat bargām kriminālsankcijām.
Īrija: 20 dienu slieksnis un “Tusla” uzraudzība
Īrijā pastāv konkrēts juridiskais ietvars, kas nosaka – bērnam mācību gada laikā ir atļauts kavēt līdz 20 dienām. Šajā skaitā tiek ierēķināti gan slimības dēļ kavētie brīži, gan neattaisnotas prombūtnes. Tiklīdz šī robeža tiek pārsniegta, izglītības iestādei ir likumā noteikts pienākums informēt bērnu labklājības aģentūru “Tusla”.
Tomēr vietējo latviešu mammu pieredze rāda, ka sistēma nav tik neelastīga, kā izskatās uz papīra. Līga Belamija, kura skolo bērnu Īrijā, atzīst, ka gadu gaitā viņiem ne reizi nav nācies pat pietuvoties 20 dienu limitam. Savukārt Lianda Būmane norāda, ka skolas mēdz būt pretimnākošas ģimenes braucieniem, ja vien bērnam ir labas sekmes un viņš turpina pildīt mājasdarbus arī esot projām. Lai gan teorētiski vecākiem par hronisku skolas neapmeklēšanu var draudēt pat īslaicīgs cietumsods, praksē šādas galējības ir ārkārtīgi retas.
Norvēģija: digitālā uzskaite un bargās sekas
Norvēģijas izglītības sistēma ir stingri digitalizēta. Pamatskolas līmenī visas prombūtnes tiek reģistrētas vienotā lietotnē “Vigilo”. Skolotāja Gunda Kārkliņa skaidro, ka vecākiem ir iespēja lūgt līdz pat 10 papildu brīvdienām gadā īpašiem mērķiem, taču ar nosacījumu, ka bērns neiekavē mācību vielu.
Vidusskolas posmā noteikumi kļūst ievērojami skarbāki:
10% limits: Ja neattaisnotie kavējumi konkrētā priekšmetā pārsniedz 10%, skolēnam šis priekšmets netiek ieskaitīts.
Dokumentu prasība: Slimība vai ārkārtas situācija ir jāpierāda ar oficiāliem dokumentiem.
Izslēgšana: Ja bērns neattaisnoti neapmeklē skolu ilgāk par trim nedēļām, viņu var izslēgt no izglītības iestādes sarakstiem.
Smagākie riska faktori Norvēģijā ir saistīti ar bērnu aizsardzības dienestu iesaisti. Ja rodas pamatotas aizdomas par nolaidību pret bērna tiesībām uz izglītību, pastāv teorētiska iespēja, ka bērns var tikt izņemts no ģimenes.
Vācija: individuālas pārrunas un tūkstošiem eiro lieli sodi
Vācijā, kur izglītības jautājumi ir federālo zemju pakļautībā, regulējumi var atšķirties, taču pamatā dominē individuāla pieeja. Samanta Brante, kura dzīvo Vācijā, stāsta, ka skolas reaģē tad, ja kavējumi sāk apdraudēt sekmju līmeni vai sasniedz aptuveni trešdaļu no priekšmeta stundām.
Problēmu risināšana parasti sākas ar vecāku izsaukšanu uz pārrunām, kurās tiek izstrādāts plāns iekavētā atgūšanai. Tomēr Vācija ir pazīstama arī ar savu principialitāti – neattaisnotu kavējumu gadījumā, īpaši, ja ģimene pieķerta ceļojam pirms brīvlaika sākuma, policija var veikt pārbaudes lidostās, un vecākiem var tikt piespriests naudas sods līdz pat 2500 eiro.
Secinājumi: komunikācija kā drošības garants
Lai gan katrā valstī ir savi mehānismi, kā cīnīties ar skolas kavēšanu, to pamatmērķis ir vienāds – bērna tiesību uz kvalitatīvu izglītību nodrošināšana. Lielākā daļa ģimeņu atzīst, ka galvenais mierīgas līdzāspastāvēšanas nosacījums ir savlaicīga un atklāta komunikācija ar skolas vadību. Ja vecāki uzņemas atbildību par mācību satura apguvi un skolai nav bažu par bērna sekmēm, vairums Eiropas skolu izrāda nepieciešamo elastību.
