Mēs visi protams bijām sajūsmā un to arī izdarījām, bet tad viņa teica: “un tagad, pamēģiniet to visu atkal dabūt iekšā iepakojumā.” Protams, ka mēs mēģinājām, tas nesanāca , mēs skatījāmies uz viņu neizpratnē.
Kad visi bija padevušies, viņa teica: “brīdī, kad jūs bijāt tik ļoti pārņemti ar to, ko jūs darījāt, jūs neievērojāt kādu nekārtību radījāt. Pēc tam, kad tik ātri jūs izlējāt iepakojumu saturu, jūs sapratāt, ka ir neiespējami to savākt atpakaļ. Atcerieties šo savā dzīvē – pirms vārdi nāk pāri jūsu lūpām” Mums bija 10 gadi, mēs domājām, jā labi, bla bla bla, bet tagad līdz pat šai dienai es par to konstanti domāju..
Avots:millionpictures.co
