Nākotnē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbs pie studiju vietu plānošanas pedagogu sagatavošanas programmās varētu kļūt ievērojami precīzāks un efektīvāks.
Šādu iespēju sniegs jaunradītais Pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīks, kuru izstrādājuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki, izmantojot sarežģītus datu modelēšanas principus.
Zinātniskais pamats un rīka unikālās spējas
Šī prognozēšanas sistēma, kas spēj detalizēti aplēst nepieciešamo skolotāju skaitu un specifiskās specialitātes katrā Latvijas izglītības iestādē, pašvaldībā un valstī kopumā, tapusi RTU tenūrprofesores Andras Blumbergas vadībā. Pētniece atklāj, ka darba process bijis fundamentāls – sistēma veidota no pašiem pamatiem, zinātniekiem cenšoties ar matemātisku vienādojumu palīdzību precīzi simulēt sarežģīto realitāti, kas pašlaik valda Latvijas izglītības nozarē.
Lai rīks darbotos nevainojami, zinātnieki ir izstrādājuši un apstrādājuši vairāk nekā 2000 matemātisku vienādojumu. Sistēmas pamatā ir milzīga datu matrica, kurā integrēta informācija par skolotāju un audzēkņu skaitu 43 pašvaldībās un vairāk nekā 700 dažādās mācību iestādēs. Prezentējot šo veikumu starptautiskās zinātniskās konferencēs, profesore guvusi apstiprinājumu, ka līdzvērtīga, tik detalizēta risinājuma pagaidām nav nevienā citā valstī.
“Šis rīks ļauj mums ieskatīties nākotnē līdz pat 2050. gadam, precīzi identificējot, kurās vietās un kādu tieši priekšmetu skolotāju trūks. Ja izglītības sistēmu iedomājamies kā cauru spaini, rīks mums parāda katru caurumu, pa kuru noplūst resursi. Tas ļauj politikas veidotājiem laikus ‘aiztaisīt šos caurumus’ un saprast, cik daudz jauna ūdens jeb jauno pedagogu sistēmā ir jāielej,” tēlaini skaidro pētniece.
Ietekmes simulācija un stratēģiskā plānošana
Sistēmas aprēķinu kodolu veido skolēnu skaits, jo tieši no tā izriet kopējais mācību stundu apjoms, kas jāapgūst katrā priekšmetā. Tas savukārt ir pamats nepieciešamā pedagogu skaita noteikšanai. Rīks ir unikāls ar to, ka tajā iespējams modelēt dažādus scenārijus:
Strukturālās izmaiņas: Kā mainīsies pieprasījums pēc skolotājiem, ja tiks slēgta vai reorganizēta kāda skola?
Mācību procesa korekcijas: Kas notiks, ja tiks pagarināts mācību gads vai ja vidusskolas izvēlēsies mainīt piedāvātos padziļināto kursu grozus? Kvalifikācijas celšana: Kā skolotāju papildu specialitāšu iegūšana ietekmē kopējo kadru pieejamību reģionā?
Augstskolām šis rīks kļūs par neaizstājamu palīgu studiju programmu dizainā. Tas palīdzēs noteikt, kuras pedagogu kombinācijas būs vispieprasītākās pēc trim vai pieciem gadiem – piemēram, vai darba tirgum vairāk vajadzēs fizikas un matemātikas skolotājus, vai tomēr pieaugs pieprasījums pēc vācu valodas un matemātikas speciālistiem.
Brīdinājums par sistēmas sabrukumu
Situācija nozarē ir kritiska. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 57% Latvijas skolotāju vispārējā vidējā izglītībā jau ir sasnieguši vai pārsnieguši 50 gadu vecumu. Jaunais rīks skaidri parāda to “tukšumu”, kas radīsies, pašreizējiem pedagogiem dodoties pensijā.
Blumberga pauž nopietnu brīdinājumu: bez tūlītējas un efektīvas rīcības jauno pedagogu ataudzes veicināšanā Latvijas izglītības sistēma var saskarties ar pilnīgu kolapsu. Kaut arī precīzs sabrukuma gads nav nosaukts, jo to ietekmē arī straujais dzimstības kritums, ir skaidrs, ka divi negatīvie procesi – skolotāju novecošanās un demogrāfiskā krīze – savstarpēji pārklājas, radot bīstamu situāciju.
“Rotaļlieta” ar milzīgu jaudu
Lai gan rīka vizuālais noformējums ir veidots lietotājam draudzīgs un intuitīvs – ar krāsainiem grafikiem un maināmiem parametriem, kas vizuāli atgādina interaktīvu spēli –, profesore uzsver, ka tās nav izklaides. Tas ir augstākā līmeņa analītiskais instruments, kas ļauj politikas veidotājiem reāllaikā redzēt savu pieņemto lēmumu sekas un ilgtermiņa ietekmi uz valsts izglītības nākotni. Ievadot svaigākos datus par demogrāfiju vai budžeta izmaiņām, sistēma uzreiz pārrēķina prognozes, sniedzot zinātniski pamatotu ceļvedi rīcībai.
