Ziniet, kas ir vislielākā netaisnība? Tu tur dodies ar laistāmo kannu, gādā labāko mēslojumu un lolo katru stādiņu, bet šie klāt kā likts. Tikko parādās pirmais pumpurs, tā tas jau ir kādam vēderā.
Tiklīdz raža sāk gatavoties, pusi jau paspējuši aizstiept uz savām alām. Strādā kā priekš sevis, bet pabaro visus citus!
Tā sēžu reiz pie lapenes un skatos uz ābeli. Pa stumbru kāpina skudras viena pēc otras — nebeidzama kolonna! Ne gala, ne malas. Augšup, lejup, it kā ar liftu. Domāju: nu viss, jāķeras klāt. Bet ar ko?
Un te sākas pats interesantākais. Tagad pastāstīšu, tikai uzreiz brīdinu — bez inde, bez veikala un bez stresa. Un galvenais — skudras pašas aiziet. Kā nekad nebūtu šeit dzīvojušas. Diennakts laikā. Neticat?
Es mēģināju visu: no etiķa līdz burvestībām
Ko tik es neesmu darījis. Laistīju ar etiķi. Ar verdošu ūdeni. Pārkaisīju ar pulveriem. Pat reiz lūdzu vecmammu Veru — viņai, saka, ir burvestība pret skudrām. Viņa kaut ko čukstēja, ar sāli apļveida ripināja. Zināt ko? Nekas nelīdzēja. Vienīgi zeme kļuva garšīgāka.
Pirku ķīmiju. Jā, bija. Burkas, slazdi, spreji, pat granulas. Efekts īslaicīgs. Dienu vai divas klusums. Bet pēc tam atkal — kustas. Un vēl niknāk nekā iepriekš! Droši vien viņi sauca radiniekus, lai atriebtos.
Tad es sapratu — jāpieiet gudri. Ne jāindē, bet jāapmāna. Jāizrāda, ka tu viņus pabaro. Tā it kā — te jums kārdinājums, lūdzu, nāciet!
Un pēc diennakts neviens skudra nav. Goda vārds. Bez kliegšanas un salūtiem. Drīz pastāstīšu, kas par mēslojumu tāds. Bet vispirms paskaidrošu, kāpēc tas darbojas. Tas ir svarīgi.
Noslēpums slēpjas skudras psiholoģijā
Jā, jūs nepārklausījāties. Ne skābē, ne spēkā. Bet prātā. Skudra ir gudrs, bet bailīgs radījums. Viņš dzīvo pēc smaržas. Smarža ir viņa kompass, navigators, maršruts un signāls.
Noņem smaržu — un skudra tūlīt pazūd. Izkliedē smaržu — tā aiziet. Pievieno dīvainu smaržu — tā nobīstas, paņem savu karalieni un pārvieto skudrupūzni uz citu vietu.
Tieši ar to arī spēlēsim. Bet ne kā muļķi — ne ar amonjaku, ne ar petroleju. Šie līdzekļi gan atbaidīs, bet arī visu apkārtni sadegs. Bet mums taču aug gurķi, zemenes, avenes! Mēs taču neesam traki.
Tāpēc mēs viņiem dosim mēslojumu. Bet tādu, no kura viņi paši aizies. Un uz ilgu laiku. Pat uz mūžīgiem laikiem, ja pāris reizes atkārtos. Viss dabīgs. Pat noderīgs augsnei. Gatavi? Tagad parādīšu.
“Mēslojums” skudrām
Divas sastāvdaļas. Abas ir virtuvē.
Sausas raugs — 1 ēdamkarote
Cukurs — 2 ēdamkarotes
Aplej visu ar litru siltā ūdens. Samaisi un atstāj 2–3 stundas, lai nedaudz rūgtu. Var arī atstāt uz nakti — nekas sliktāks no tā nebūs.
Pēc tam vienkārši izlej šo maisījumu tieši skudrupūznī vai tur, kur skudras pulcējas, kur tās skraida — pie krūma, pie saknes, plaisā vai spraugā. Tieši tur. Nepieciešams ne pārāk daudz, apmēram 200–300 grami. Pārējo var atšķaidīt un laistīt pie tuvumā esošajām dobēm. Augiem tas nāk par labu, bet skudrām panika.
Pēc diennakts iznāc ārā — un klusums. Nav ne taciņu, ne drūzmas, ne kolonnu. Viss. Viņas ir sakrājušas mantas un aizgājušas. Tagad paskaidrošu, kāpēc.
Kā tas darbojas
Raugs sāk darboties. Tas izdala ogļskābo gāzi, siltumu un smaržu. Cukurs pastiprina procesu. Skudrām tas ir katastrofāli — viņu navigācijas sistēma izjūk, takas pazūd, fermentu pēdas izdzēšas. Tās apmaldas. Karaliene panikā. Skudrupūznī ir karsti, smarža dīvaina, mitrums, zeme “rūgst”.
Tām šķiet, ka ir gals klāt. Tāpēc tās nes kājiņas prom. Protams, ne visas uzreiz, bet galvenie “izlūki” aiziet pirmie, bet pēc tam velk līdzi visu baru.
Un pats smieklīgākais — mēs viņām nemaz neko ļaunu neesam izdarījuši. Tikai “pabarojām”.
Un jā, ja laistīšanu atkārto pēc nedēļas, neviens vairs tur neatgriezīsies. Bet, ja šķīdumam pievieno nedaudz piparmētru uzlējuma, efekts kļūst spēcīgāks. Taču arī bez piparmētrām viss darbojas.
Atceries uz visiem laikiem
Nebaidieties no skudrām, baidieties no bezdarbības. Tās ne tikai rosās, bet arī nodara postu. Audzē pūcītes. Grauž saknes. Traucē augsnes mikrofloru. Ja klusēsiet, tās visu izpostīs. Bet, ja rīkosieties, un vēl gudri, dārzs atkal būs jūsu.
Tāpēc netērējieties pulveriem. Paņemiet raugu. Paņemiet cukuru. Ļaujiet tam uzrūgt un pabarojiet viņus ar šo “bumbu”. Un tad nākamajā rītā iznāciet ārā un izbaudiet skatu bez skudrām.
