Par baraviku iedarbīgumu Inese pārliecinājusies arī tolaik, kad viņas vīram konstatēja prostatas vēzi pēdējā stadijā. Ziņģīte nolēma nepadoties, mudināja Ernestu ik dienas rāpot un rīvēties, izmantoja dažādus dabas līdzekļus, arī baravikas. “Tās nesacep, vien mirklīti uzmet uz karstas pannas, kamēr atdalās suliņas. Ja vēlas, var piemest dillīti vai kādu citu zaļumu. Ernests katru dienu izēda šķīvīti ar šādām baravikām. Vīrs nodzīvoja vēl 13 gadus!”
Baravikas noteikti vajag sagatavot arī ziemai, izžāvēt. Inese stingri nosaka, ka nekādā gadījumā nedrīkst žāvēt cepeškrāsnī vai modernajās žāvēšanas mašīnās. “Sēnes vispirms nedaudz apkaltēju plakaniski, tad saveru uz diedziņa, lai mitrums lēnām izžūst.”
Lasi arī: Zemi skārusi spēcīga magnētiskā vētra; ko tas nozīmē mums
Vasarā Inese turpina braukāt apkārt ar savām lekcijām. Sestdien viņa pošas uz Krāslavas veselības svētkiem, kur viņa vadīs interaktīvu iedvesmas meistarklasi. Ziņģīte sparīgi saka: “Atveseļošu visu pilsētu!”.
Klausītājiem viņa stāsta par to, kā pareizi gulēt, celties un kustēties. Guļot noder augu spilventiņš, tāds kā valnītis, ko liek zem kakla izliekuma, lai galvas smadzenes tiktu labi apasiņotas un arī krākšana mitētos. Šādus spilventiņus Ziņģīte gatavo arī pati: “Salasu zālītes, paķeru kādu sauju žūstoša siena, uzšuju tūtu un piebāžu pilnu. Nesen uztaisīju valnīti ar jaunajiem egļu dzinumiem, tādām maigām skujiņām – uz tā nu gan ir īpaša gulēšana!”
Avots: 
