Bitcoin tirgus šobrīd ir krietni stabilāks nekā pirms desmit gadiem, taču joprojām pastāv faktori, kas varētu izraisīt pamatīgas svārstības. Viens no lielākajiem nezināmajiem ir Bitcoin radītāja Satoshi Nakamoto personība un viņam piederošie digitālie aktīvi.
Tiek lēsts, dass viņa makos glabājas aptuveni 1,1 miljons monētu, kas nekad nav tikušas kustinātas. Ja šis milzīgais daudzums pēkšņi parādītos pārdošanā, tas kļūtu par nopietnu pārbaudījumu visai finanšu sistēmai. Pat ar mūsdienu augsto tirgus likviditāti, tik liela apjoma pārdošana radītu tūlītēju spiedienu uz cenu un liktu investoriem pārvērtēt savas stratēģijas.
Miljardi eiro
Lai gan Bitcoin kopējā vērtība mērāma triljonos, realitāte biržās ir nedaudz citādāka. Kopējā tirgus kapitalizācija ne vienmēr parāda to, cik viegli ir pārdot lielu daudzumu monētu, neizkustinot cenu. Ja kāds mēģinātu vienā brīdī pārdot aktīvus 78 miljardu dolāru vērtībā, pircēju rindas varētu izrādīties pārāk īsas. Orderu grāmatas biržās bieži vien ir samērā “plānas”, un liela pārdošanas viļņa gadījumā cena kristos ļoti strauji, meklējot nākamos pircējus zemākos līmeņos.
Mūsdienās tirgus ir kļuvis izturīgāks, pateicoties lielajiem institucionālajiem spēlētājiem. Kopš 2024. gada, kad ASV tika apstiprināti pirmie Bitcoin biržā tirgotie fondi (ETF), tirgū ir ieplūdis milzīgs kapitāls. Uzņēmumi tagad pērk Bitcoin kā rezerves aktīvu, un tas palīdz absorbēt lielas pārdošanas summas labāk nekā agrāk. Tomēr pat šis jaunais atbalsts nespētu pilnībā neitralizēt triecienu, ja tirgū nonāktu miljons monētu vienlaicīgi.
Uzticības faktors un kopienas reakcija
Satoshi Nakamoto ietekme nav mērāma tikai naudā. Viņa klusēšana un monētu nekustināšana ir kļuvusi par daļu no Bitcoin ideoloģijas. Daudzi uzskata, ka šīs pirmās monētas ir “iesaldētas” uz visiem laikiem kā pierādījums sistēmas godīgumam. Ja pēkšņi parādītos ziņa, ka radītājs savus krājumus izpārdod, tas būtu milzīgs trieciens uzticībai.
Investori sāktu uzdot jautājumus: vai pats sistēmas radītājs vairs netic savam darbam? Šādas šaubas varētu izraisīt paniku, kas būtu bīstamāka par pašu pārdošanas faktu. Protams, būtu arī tāda grupa, kas šo kritumu izmantotu kā iespēju lēti iepirkties, taču pirmais šoks būtu ļoti spēcīgs. Tajā pašā laikā ir svarīgi atcerēties, ka Bitcoin matemātiskais algoritms nemainītos – tas joprojām būtu ierobežots līdz 21 miljonam vienību, neatkarīgi no tā, kurš un cik daudz pārdod.
Citi lielie spēlētāji un valstu krājumi
Satoshi nav vienīgais, kura rīcībā ir iespaidīgi krājumi. Gadu gaitā ir izauguši jauni “vaļi”, piemēram, uzņēmums “MicroStrategy”, kura īpašumā ir vairāk nekā 766 000 Bitcoin. Arī vairākas valstis, tostarp ASV un Vācija, kontrolē lielus apjomus, kas konfiscēti noziedzīgu nodarījumu rezultātā. Atšķirība ir tāda, ka uzņēmumi un valstis parasti savus pārdošanas darījumus plāno un veic pakāpeniski, lai nesatricinātu tirgu.
Liela uzņēmuma lēmums pārdot būtu publisks un pamatots ar finanšu atskaitēm. Savukārt nezināma individuāla spēlētāja rīcība būtu neparedzama. Tas rada papildu spriedzi, jo neviens nezina, kas stāv aiz pirmajiem Bitcoin makiem un kādi ir viņu mērķi.
Analītiķi uzskata, ka iespēja redzēt Satoshi krājumus pārdošanā 2026. gadā ir ļoti zema – mazāk nekā 10 procenti. Kopš Bitcoin pirmsākumiem šīs monētas nav kustējušās ne pie cenas 100 dolāri, ne pie 100 000 dolāriem. Nav skaidrs, vai privātās atslēgas vispār vēl eksistē vai arī to īpašnieks joprojām ir starp dzīvajiem.
Vēl viena teorija, ko apspriež speciālisti, ir saistīta ar tehnoloģiju attīstību. Daži bažījas, ka nākotnē kvantu datori varētu uzlauzt senās kriptogrāfijas metodes, ko izmantoja pašos sākumos. Tomēr pašlaik tas ir tīri teorētisks risks, kas neietekmē šodienas tirgus vērtību. Lielākā daļa investoru šo jautājumu uztver kā interesantu sarunu tēmu, nevis reālu apdraudējumu saviem ieguldījumiem.
Ja Satoshi Nakamoto kādreiz tiešām izlems pārdot savus krājumus, tas būtu vēsturisks notikums. Tirgus neapšaubāmi piedzīvotu īslaicīgu šoku un ievērojamu cenas kritumu. Tomēr Bitcoin pamatā esošā tehnoloģija un decentralizācija nav atkarīga no viena cilvēka. Sistēma turpinātu darboties tāpat kā iepriekš. Galu galā lielākā vērtība Bitcoin nav tajā, kurš to radīja, bet gan tajā, ka to nevar kontrolēt neviena centrālā banka vai viena persona, lai cik bagāta tā būtu.
