Latvija sper nākamo soli enerģētikas pārmaiņu virzienā, un tas diemžēl skars arī tos, kuri ikdienā izmanto gāzi ēdiena gatavošanai: “Latvijai ir pienācis laiks veikt šo soli.”
AS “Gaso”, kas darbojas kā dabasgāzes sadales sistēmas operators, ir izstrādājusi jaunu sadales sistēmas tarifu projektu. Tas paredz vidējo tarifu samazinājumu par 4,4%, taču lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu rēķins pieaugs, informēja uzņēmums.
Tarifu projekts iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), un tas paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra vidējais tarifs samazināsies. Tomēr izmaiņas dažādām lietotāju grupām būs atšķirīgas — daļai izmaksas kāps fiksētās maksas īpatsvara dēļ, bet lielākajai daļai tās samazināsies vai saglabāsies nemainīgas.
Tiem lietotājiem, kuri gāzi izmanto ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, sagaidāms, ka fiksētās maksas ieviešanu kompensēs mainīgās daļas samazinājums, kas kopējās izmaksas pazeminās. Lielākiem patērētājiem maksājumi varētu sarukt vidēji par aptuveni 2%. Toties lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu un lielu fiksētās maksas īpatsvaru kopējās izmaksas pieaugs.
Mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, rēķins vidēji pieaugs par aptuveni 0,8 eiro bez PVN mēnesī. Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei, izmaksas samazināsies par vidēji vienu eiro bez PVN mēnesī.
Plānotās izmaiņas paredz jaunas fiksētās maksas kategorijas un tikai divus sezonālos tarifus. Tarifu struktūra, kurā ietilpst fiksētā un mainīgā daļa atkarībā no pieslēguma jaudas un patēriņa, tiek saglabāta, bet papildināta ar vairākiem precizējumiem. No 2026. gada lietotāji ar slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā tiks iedalīti divās grupās — līdz četriem un no četriem līdz sešiem kubikmetriem stundā —, lai nodrošinātu taisnīgāku izmaksu sadali.
Uzņēmuma vadītāja Ilze Pētersone-Godmane skaidro, ka lielākā daļa operatora izmaksu ir fiksētas, tāpēc tarifu struktūrā veiktas izmaiņas, lai tā precīzāk atspoguļotu faktisko izmaksu uzbūvi. Jauno fiksēto maksas kategoriju ieviešana ļaujot apkures lietotājiem prognozēt izdevumus un vienlaikus nodrošina sistēmas finansiālo stabilitāti.
Tarifu korekcijas saistītas arī ar būtisku patēriņa kritumu — 2026. gadā tas plānots par 38% mazāks nekā 2021. gadā. Tā kā vairāk nekā 90% izmaksu ir fiksētas, mazāks patēriņš nenozīmē zemākas izmaksas. Lai gan kopš 2021. gada inflācija sasniegusi 35,7%, ekspluatācijas izmaksas 2026. gada tarifā augušas tikai par 5%, kas liecina par uzņēmuma īstenoto efektivitātes pasākumu ietekmi. Tie palīdzējuši būtiski ierobežot iespējamo tarifu kāpumu arī nākotnē.
Pētersone-Godmane uzsver, ka uzņēmums pēdējos gados, neskatoties uz inflāciju, energoresursu cenu svārstībām un darbaspēka izmaksu kāpumu, spējis optimizēt darbību, panākot vairāk nekā 37 miljonu eiro ietaupījumu. Efektivitātes pasākumi ietvēruši procesu optimizāciju, energoefektivitātes uzlabošanu un dabasgāzes zudumu izmaksu samazināšanu. Uzņēmums arī pārskatījis personāla struktūru, likvidējot vairāk nekā 150 amata vietas, kas nodrošinājis ilgtermiņa ietaupījumus.
“Gaso” norāda, ka visi efektivitātes pasākumi atbilst spēkā esošajai tarifu metodikai un ES tiesu prakses principiem, kas nosaka nepieciešamību nodrošināt uzņēmumiem stimulus efektivitātes uzlabošanai. Izmaksu optimizācija bijusi būtiska, lai saglabātu konkurētspēju un ierobežotu tarifu kāpumu patērētājiem.
Tomēr ar SPRK neesot panākta vienota izpratne par to, kā efektivitāte būtu jāataino tarifos. Regulatora šaurā pieeja varot ierobežot spēju ilgtermiņā uzturēt zemas izmaksas, kas var negatīvi ietekmēt patērētāju intereses. Pētersone-Godmane arī norāda uz bažām par kapitāla korekcijas piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, kas, pēc viņas domām, neatbilst labas regulācijas principiem. Šie jautājumi nodoti juridiskai izvērtēšanai.
Lasi vēl: Kāpēc malto gaļu kotletēm nevajadzētu jaukt ar rokām — kļūda, kas visu maina
Novembra vidū SPRK pieprasīja “Gaso” līdz 21. novembrim pārrēķināt tarifu projektu, precizējot personāla izmaksu ietaupījuma aprēķinus. Regulatora ieskatā tajos jāiekļauj tikai to darbinieku atalgojuma ietaupījums, kuru amata vietas likvidētas optimizācijas rezultātā, nevis visu darbinieku algu nepārskatīšanas efekts.
SPRK arī uzdeva izslēgt no regulatīvā rēķina izmaksu pozīciju “Darbaspēka izmaksu efektivitāte” un precizēt citu personāla izmaksu ietaupījuma projektu aprēķinus, nepiemērojot kumulatīvos algu koeficientus par 2021.–2024. gadu, bet 2025. gada rādītājus indeksējot atbilstoši faktiski pieaugušajam atalgojumam.
2024. gadā “Gaso” apgrozījums sasniedza 67,639 miljonus eiro, kas ir par 19,6% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt peļņa pieauga par 80,3%, sasniedzot 13,063 miljonus eiro.
